Uztvērējaugu maisījumu plusi un mīnusi
Pētot uztvērējaugu izmantošanu augkopībā, ierīkoti izmēģinājumi gan AREI Stendes pētniecības centrā, gan z/s “Lielvaicēni”. Lai dalītos ar gūtajām atziņām par uztvērējaugu maisījumu audzēšanu, tika rīkots tiešsaistes seminārs, kurā AREI pētniece Solveiga Maļecka pastāstīja par to maisījumiem un sējas laikiem 2021. gadā Stendes pētniecības centrā un sniedza ieskatu 2019./2020. gada uztvērējaugu maisījumu izmantošanas rezultātos. Z/s “Lielvaicēni” pārstāve Iveta Grudovska dalījās ar praktisku pieredzi, kas gūta, ierīkojot dažādus uztvērējaugu maisījumu izmēģinājumus saimniecībā.
Uztvērējaugu maisījumi un sējas laiki AREI Stendes pētniecības centrā 2021. gadā
Pirmais uztvērējaugu sējas laiks šogad bija jau 6. augustā, bet nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmē augusts bija netipiski vēss un mitrs, gaidītais biomasas apjoms tā arī neizveidojās. Nākamā iespēja uztvērējaugu sējai bija tikai 31. augustā. Tas saistīts ar augustam neraksturīgi lielo nokrišņu daudzumu, visa mēneša laikā bez nokišņiem bija tikai septiņas dienas un nokrišņu daudzums par 60% pārsniedza iggadējo normu. Šajos sējumos uztvērējaugu biomasa ir pavisam niecīga. Šī gada apstākļos no visiem sētajiem uztvērējaugiem vislielāko garumu sasniedza sinepes un auzas.
Ieskats uztvērējaugu maisījumu rezultātos par 2019. un 2020. gadu
AREI Stendes pētniecības centrā 2019. gadā uztvērējaugi tika sēti 12. un 22. augustā. “Lielvaicēnos” 11. un 22. augustā. Stendē vislielākais zaļmasas apjoms tika iegūts 22. augustā sētā eļļas rutku un sinepju maisījumā. Labus rezultātus uzrādīja arī 12. augustā sēti auzu un sinepju; eļļas rutku un sinepju maisījumi. Vērtēta tika arī uztvērējaugu maisījuma sakņu zaļmasa, tā vislielākā bija 12. augustā sētajam maisījumam – auzas/ink. āboliņš/facēlija. Interesanti, ka šajā variantā sakņu zaļmasa divas reizes pārsniedza virszemes zaļmasas apjomu. “Lielvaicēnu” rezultāti bija atšķirīgi, un lielāko zaļmasas apjomu sasniedza 11. augustā sēts maisījums auzas/facēlija/vasaras vīķi. Nākamais lielākais zaļmasas apjoms bija variantam sakņu redīss un sinepes, šis maisījums arī vēlajā sējas termiņā sasniedza visaugstāko zaļmasas apjomu.
2020. gadā uztvērējaugi AREI Stendes pētījumu centrā tika izsēti 26. augustā un 2. septembrī, vslabāko rezultātu abos sējas laikos uzrādīja maisījums – sakņu redīss/sinepes. “Lielvaicēnos” uztvērējaugu sēja tika veikta 13. augustā un 1. septembrī, vislielākais zaļmasas apjoms iegūts 13. augustā sētajos variantos – LPKS “Latraps” izplatītais gatavais maisījums, 20 kg/ha, un auzu un sinepju maisījums. Šeit maisījums sakņu redīss un sinepes ļoti labu rezultātu uzrādīja 1. septembrī veiktajā sējumā.
Galvenie secinājumi:
- Augu augšanas apstākļi pētījumu gados bija atšķirīgi, uztvērējaugu augšanu būtiski ietekmēja diennakts vidējās gaisa temperatūras un mitruma nodrošinājums;
- Uztvērējaugu audzēšanai ieteicamāks ir agrīnais sējas laiks, jo tas nodrošina lielākas biomasas izveidošanos;
Z/s “Lielvaicēni” pieredze uztvērējaugu audzēšanā
Saimniecībā jau piekto gadu tiek ierīkoti uztvērējaugu demonstrējumi. Jau kopš pirmā gada tiek strādāts ar dažādiem uztvērējaugu maisījumiem, meklējot piemērotākos saimniecības apstākļiem. Sējas termiņi divi – augusta vidus un augusta beigas, tā pietuvinot reālajai kulšanas sezonai. 2017. gadā uzsākot uztvērējaugu audzēšanu, tika izmantotas salīdzinoši lielas izsējas normas, piemēram, auzas 200 kg/ha un sinepes 6 kg/ha, bet pakāpeniski pa gadiem izsējas normas ir samazinātas. Tika mēģināts veidot arī maisījumus ar lauka pupām, bet šis eksperiments nebija veiksmīgs, jo apgrūtināta vienmērīga sēklu izsēšana. Otro gadu maisījumos tiek iekļauts inkarnāta jeb viengadīgais āboliņš – ja sākotnēji šķita pilnīgi nepiemērots, tad tagad domas ir mainījušās – tas ļoti labi aug un nosedz augsni. Par favorītaugu šo gadu gaitā ir kļuvušas sinepes – tās spēj sasniegt labu biomasu, labi nosedz augsni, lai zem tām neaugtu nezāles. Interesanti, ka vēlu sētās sinepes ir apjomīgākas un lapainākas nekā agri sētās, jo agri sētās cenšas ātri uzziedēt un nedaudz izstīdzē. Sinepes arī atšķirībā no eļļas rutka nav tik bīstamas kā sārņaugs nākamajos gados, jo sēklas nenobriedina.
Praktiskā pieredze pēc piecu gadu darba:
- Sēja – jo agrāk jo labāk, sēja 1. septembrī nedod nekādu efektu.
- Lētākais uztvērējaugu maisījums bieži vien nav pats efektīvākais.
- Vēlu sēti griķi un facēlija nav piemēroti uztvērējauga funkcijai.
- Pastāv pārziemošanas risks – viengadīgā airene un viengadīgais āboliņš.
- Nevēlama parādība ziemotspējīgo nezāļu savairošanās – ja nav pietiekama uztvērējauga biezība.
- Augsnes apstrādes problēmas pavasarī.
- Lekni uztvērējaugi pasargā ziemājus no izsalkušiem meža zvēriem.
Ziemā turpināsies darbs demonstrējumos iegūto datu apkopošanā, tiks analizēta arī uztvērējaugu ietekme uz slāpekļa apriti augsnē.
Plašāku ieskatu šajā tēmā var gūt, noskatoties Zoom semināra ierakstus, tie pieejami:
1) Uztvērējaugu maisījumi un sējas laiki AREI Stendes pētījumu centrā 2021. Solveiga Maļecka, Mg. lauks., AREI pētniece.
https://youtu.be/BUG2SaDB7ek
2) Ieskats 2019./2020. gada uztvērējaugu maisījumu rezultātos. Solveiga Maļecka, Mg. lauks., AREI pētniece.
3) Uztvērējaugu maisījumi Zemgalē – plusi un mīnusi. Iveta Grudovska, z/s “Lielvaicēni” pārstāve.
Projekts “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” (Nr. 19-00-A01612-000011) tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma 16. “Sadarbība” 16.1. apakšpasākumā “Atbalsts Eiropas partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu.
Laura Kirsanova,
LLKC augkopības konsultante
