Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) sadarbībā ar Eiropas augu selekcijas pētniecības asociāciju EUCARPIA, HORIZON 2020 programmas projektu LIVESEED un vairākiem citiem pētniecības projektiem veiksmīgi aizvadījis starptautisku tiešsaistes konferenci, kas veltīta selekcijas un sēklaudzēšanas sektora inovācijām bioloģiskajām pārtikas sistēmām Eiropā. Konference norisinājās 8.-10.martā, un tās galvenie organizatori bija no AREI.

Konferences zinātnisko komiteju vadītāja AREI vadošā pētniece Dr.agr. Linda Legzdiņa. Pārstāvēdama EUCARPIA Bioloģiskās lauksaimniecības sekcijas vadību, Linda rosināja organizēt konferenci Latvijā, Cēsīs, lai dotu iespēju pasaules zinātniekiem iepazīt Latvijā veiktos pētījumus bioloģiskās lauksaimniecības jomā.

Konferences laikā tika apskatītas jaunākās zinātniskās aktualitātes, kas saistītas ar selekciju bioloģiskajai lauksaimniecībai, ģenētisko daudzveidību un sēklaudzēšanu, ietverot arī sociāli- ekonomiskos, tirgus un likumdošanas aspektus. Konferencē piedalījās 175 dalībnieki no 30  pasaules valstīm. Galveno jautājumu vispārinošu pārskatu sniedza 11 eksperti bioloģiskās lauksaimniecības nozarē, t.sk. trīs no ASV,  konferences sesijās pētījumu rezultāti tika atspoguļoti 39 tiešsaistes prezentācijās un 49 stenda referātos. Dalībnieku iesūtītās tēzes par pētījumiem apkopotas elektroniskā tēžu krājumā, kas bija pieejams konferences apmeklētājiem, bet turpmāk būs pieejams arī citiem interesentiem konferences mājas lapā. Konferences dalībniekiem bija iespēja novērtēt stenda referātus trīs nominācijās – 

1. inovatīvā pētniecība,
2. vizuāli atraktīvākais stenda referāts,
3. nozīmīgākais ieguldījums bioloģiskajā saimniekošanā.

Konferences noslēgumā tika paziņoti atzītākie stenda referāti, kuru autoriem tiks nosūtītas balvas – Latvijas bioloģisko produktu izlase.

Konferences desmit sesijās izskatīti jautājumi, kas aptver plašus bioloģiskās selekcijas un sēklaudzēšanas  aktualitāšu aspektus:

• Mazāk pazīstamo ģenētisko resursu izpēte;
• Selekcija daudzveidībai;
• Selekcija pārtikas kvalitātei;
• Dzīvās augsnes un augu mijiedarbība;
• Bioloģiskās sēklaudzēšanas sistēma augstas kvalitātes sēklu nodrošināšanai;
• Sabiedrības  līdzdalības pieeja augu selekcijā;
• Sēklaudzēšanas sistēmu sociālekonomiskā analīze;
• Tirgus un patērētāju aspekti bioloģiskajā selekcijā un sēklaudzēšanā;
• Ilgtspējīga attīstība.

Luīze Luttikholta (Louise Luttikholt) no IFOAM Starptautiskā bioloģiskās lauksaimniecības kustība, vadītāja konferences atklāšanā uzsvēra, cik ļoti nepieciešams virzīt politiku bioloģiskās lauksaimniecības virzienā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni visai cilvēcei. 
 Edvīns Nuijtens (Edvin Nuijten) no Nīderlandes uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem bioloģiskajā selekcijā  ir atrast kompromisu starp patērētāju vēlmēm (garša, izskats utt.) un zemnieku iespējām izaudzēt konkrētās šķirnes.
Konferencē zinātnieki diskutēja par pētījumu, kurā salīdzināta sertificētas bioloģiskas un konvencionālas labību sēklas izmantošana, turklāt, abus sertificētās sēklas variantus sējot gan bioloģiskā, gan konvencionālā laukā. Anders Borgen no Dānijas apgalvoja, ka kopumā bioloģiski izaudzētas sēklas kvalitāte un ietekme uz ražu bija līdzvērtīga konvencionālajai sēklai, bet ir iespējamas atšķirības, ja bioloģiski audzētu sēklu izmantoja ļoti sliktos, nenodrošinātos audzēšanas apstākļos, tad iegūtā raža bija zemāka nekā no konvencionāla sēklas materiāla.
Suzanne Padela(Susanne Padel) no Tūnas (Thuenen) lauku ekonomikas institūta Vācijā apkopojusi vairākus pētījumus un secināja, ka pats galvenais limitējošais faktors ir bioloģiskai audzēšanai piemērotu šķirņu pieejamība. Savukārt bioloģiskās sēklas cenas ietekme ir būtiski mazāka, nekā ticis uzskatīts agrāk. Turklāt, bioloģisko sēklu tirgū nedarbojas tie paši principi, kas konvencionālo sēklu tirgū.

Konferences noslēgumā Monika Messmere (Monika Messmer) no FIBL Bioloģiskās lauksaimniecības pētniecības institūta Šveicē apkopoja paveikto trīs dienās un prezentēja galvenos secinājumus:
Bioloģiskās sēklkopības nozares attīstība

• Pārbaudīt un ieviest bioloģisko šķirņu testēšanas modeļus, ņemot vērā dažādos kontekstus Eiropā. Digitālajās platformās ievietot informāciju par pārbaudes rezultātiem, lai lauksaimnieki varētu izvēlēties saviem apstākļiem un izmantošanas mērķiem piemērotas šķirnes.
• Veicināt bioloģisko sēklu ražošanu ne tikai kā komerciju, bet arī pašaudzētu sēklu izmantošanu, īpašu uzmanību pievēršot to veselīgumam. 
• Attīstīt holistisku pieeju sēklu veselības jautājumiem, tajā skaitā pievēršot uzmanību  sēklu mikrobiomam.
• Nepieciešams skaidrs  un saprotams tiesiskais regulējums un veicināšanas pasākumi bioloģisko sēklu ražošanai un izmantošanai.
• Ieinteresēto organizāciju un valsts iestāžu iesaistīšana, lai izstrādātu  stratēģiju, kas ļautu pakāpeniski samazināt atļauju izsniegšanu  ne-bioloģisku  sēklu lietošanai. Visā Eiropā uzraudzīt šī procesa virzību. 

Selekcijas inovācijas bioloģiskajā pārtikai 

• Nepieciešamas apzināt un  izvērtēt mazāk izmantoto augu sugu ģenētiskos resursus, lai veicinātu to izmantošanu bioloģiskajā lauksaimniecībā. Nodrošināt datu apriti, ievietot informāciju datu digitālajās krātuvēs, piemēram, EVA.
• Šobrīd tiek veikti nozīmīgi un interesanti pētījumi par augu sēklu, sakņu un rizosfēras mikroorganismiem un to ietekmi uz augu izturību pret slimību ierosinātājiem.
• Tiek izstrādāta jauna pieeja selekcijā un veidota bioloģiskās daudzveidības palielināšanas koncepcija, ko atbalsta jaunā ES bioloģiskās lauksaimniecības regula, gaidāmais ES sēklkopības regulējums, kas ietvers arī intelektuālā īpašuma tiesību jautājumus.
• Jauns īstermiņa ES eksperiments radīs iespēju izpētīt un pielāgot bioloģisko šķirņu izvērtēšanas un izplatīšanas sistēmu, daloties pieredzē ar uzraugošajām institūcijām, lai atrastu kopīgus praktiskus risinājumus, kas kopumā papildinātu nozares ieguvumus, neatbalstot iekšēju konkurenci.
• Sabiedrības līdzdalības pieeja selekcijas procesam reģionāli, veidojot partnerību starp augu selekcionāriem, lauksaimniekiem, patērētājiem, sabiedrību būs pamats, lai sabiedrība kopumā izprastu selekcijas nozīmi.
• Vitāli nepieciešams apzināt un izveidot finansēšanas modeļus bioloģiskajai selekcijai, palielināt atbalstu bioloģiskajai nozarei. Valsts un sabiedrība jāinformē par bioloģiskās selekcijas un sēklaudzēšanas nepieciešamību, uzsverot to radīto pievienoto vērtību.  

Vairāk informācijas mājas lapā: https://www.eucarpialiveseedconference2021.lv/

To, kas notika konferencē, var aplūkot Agroresursu un ekonomikas institūta Facebook profilā, kā arī Twitter vietnē #EUCARPIA_LIVESEED.
 

Informāciju sagatavoja:
Ilze Dimante
Pētniece,
Andra Ūdre
AREI Tehnoloģiju pārneses centra vadītāja
Andra.udre@arei.lv