No 2026. gada 13. līdz 14. maijam Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, norisinājās 32. ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference “Research for Rural Development 2026”, kas pulcēja vairāk nekā 180 pētniekus un nozares ekspertus no 14 valstīm. Konference ir viena no nozīmīgākajām starpdisciplinārajām zinātniskajām platformām Baltijas reģionā, kur tiek prezentēti jaunākie pētījumi lauksaimniecības, dzīvības zinātņu, vides, inženierzinātņu un ilgtspējīgas attīstības jomās. Dzīvības zinātņu sekcijā īpaša uzmanība tika pievērsta augu aizsardzībai, klimata pārmaiņu ietekmei uz agroekosistēmām un inovatīviem risinājumiem ilgtspējīgai lauksaimniecībai.

Konferences lauksaimniecības sekcijā Zaiga Jansone piedalījās ar mutisku prezentāciju “Assessment of UAV-derived vegetation indices for early-generation selection in spring wheat”. Prezentācijā aplūkotas RGB un multispektrālo veģetācijas indeksu izmantošanas iespējas vasaras kviešu agrīnās paaudzes selekcijas līniju fenotipēšanā, izmantojot ar bezpilota gaisa kuģi iegūtos attēlus. Pētījuma rezultāti liecina, ka vairāki veģetācijas indeksi uzrāda potenciālu graudu ražas, augu skaita un vārpu skaita prognozēšanai agrīnās paaudzes vasaras kviešu selekcijā.

 Pētījums veikts ZM atbalstītā un deleģētā projekta “Selekcijas materiāla izstrādes programma 2025. gadam integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai” ietvaros. Inese Taškova piedalījās ar pārskata pētījumu “A review: the influence of various factors on the composition and quality of starch in potato tubers”, kurā analizēti galvenie faktori, kas ietekmē kartupeļu cietes sastāvu un kvalitāti.Prezentācijā tika aplūkota ģenētisko, vides un agrotehnisko faktoru ietekme uz amilozes saturu un cietes fizikāli ķīmiskajām īpašībām kartupeļu bumbuļos. Pētījuma pārskatā apkopoti dažādu valstu zinātniskie pētījumi, kuros analizēta šķirņu atšķirību, audzēšanas apstākļu, temperatūras, augstuma virs jūras līmeņa, mēslošanas, uzglabāšanas un citu faktoru nozīme cietes sastāva veidošanā.Pētījuma rezultāti apliecina, ka kartupeļu cietes sastāvu nosaka sarežģīta ģenētisko, vides un audzēšanas faktoru mijiedarbība, kas ir nozīmīga jaunu šķirņu selekcijā un kvalitatīvas produkcijas ieguvē.Pētījums veikts fundamentāli un lietišķās pētījumu programmas projekta “Liofilizētu kartupeļu uzturvielu un bioķīmisko pazīmju izpēte genotipa, saimniekošanas sistēmas un pārstrādes mijiedarbības kontekstā” ietvaros. Linda Upeniece prezentēja pētījuma rezultātus par tēmu “Pathogenicity of Two Alternaria Species on Potato and Their Compatibility with a Bacillus subtilis-Based Product”, iepazīstinot ar pētījumu par kartupeļu sausplankumainības ierosinātājiem un mikrobioloģisko līdzekļu potenciālu slimības ierobežošanā. Prezentācijā aplūkota divu ierosinātāju – Alternariasolani un A. protenta – patogenitāte uz kartupeļu lapām, kā arī analizēta to mijiedarbība in vitro apstākļos ar inovatīvu Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā izstrādātu Bacillus subtilis saturošu preparātu. Pētījuma rezultāti parādīja atšķirības patogēnu agresivitātē un norādīja, ka bioloģiskās kontroles efektivitāte būtiski atkarīga no pielietošanas stratēģijas.

Pētījums veikts AREI iekšējā projekta “Kartupeļu sausplankumainības ierosinātāja Alternaria spp. un mikrobioloģiskā preparāta Bacillus subtilis MSCL 1441 izolātu mijiedarbības novērtēšana in vitro apstākļos” ietvaros. Par pētījuma rezultātiem sagatavots arī zinātniskais raksts konferences rakstu krājumam.Dalība konferencē sniedza iespēju prezentēt AREI īstenotos pētījumus starptautiskai auditorijai, diskutēt par aktuālajiem izaicinājumiem lauksaimniecībā un veidot jaunus kontaktus turpmākai zinātniskajai sadarbībai.

Dalība konferencē sniedza iespēju prezentēt AREI īstenotos pētījumus starptautiskai auditorijai, diskutēt par aktuālajiem izaicinājumiem lauksaimniecībā un veidot jaunus kontaktus turpmākai zinātniskajai sadarbībai.