Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) pētnieki kopš tā dibināšanas pievērsušies pētījumiem par augsnes auglības uzlabošanu. Lai popularizētu jaunāko pētījumu rezultātus ārpus valsts robežām, vadošā pētniece Līvija Zariņa pieņēma Klaipēdas universitātes uzaicinājumu un 17.septembrī (attālināti) piedalījās hibrīdseminārā “Technological features for preparing and utilising biomass to transform soil quality”, kur uzstājās ar ziņojumu “Utilization of natural biomass deposits: technological use of sapropel for restoring soil fertility and increasing crop yields”. Ziņojumā tika atspoguļoti Latvijas pētnieku jaunākie rezultāti par sapropeļa izmantošanu lauksaimniecībā.

Viens no nozīmīgākajiem pētījumiem tika īstenots Nacionālajā, Eiropas struktūrfondu atbalstītajā ELFLA programmas projektā “Inovatīvas dehidratācijas tehnoloģijas pielietojuma izpēte sapropeļa ieguvē, uz sapropeļa bāzes veidotu produktu izmantošanas iespējas augkopībā un lopkopībā”2018.-2023. gadā. Šajā projektā, LBTU vadībā, analizētas gan tehnoloģijas sapropeļa ieguvei un žāvēšanai, gan tā pielietojuma iespējas augu un lopkopības nozarē. Veiktajā pētījumā, jau atkārtoti, pierādījās, ka sapropelis nav brīnumlīdzeklis, kas garantēs tūlītēju, būtisku ražas pieaugumu. Tā izmantošanas efektivitāte attiecībā uz ražas lielumu pakārtota, izmantotajai devai, kultūraugam un arī konkrēta gada klimatiskajiem apstākļiem. 

Diemžēl, neskatoties uz resursu apjomu (Latvijā- ap 2 biljoni kubikmetru) un bagātīgo sastāvu, sapropelis pats par sevi nav viegli pielietojams resurss. Lai atraisītu tā potenciālu, ir nepieciešami tehnoloģiski risinājumi:

• efektīvas žāvēšanas un ūdens atdalīšanas metodes,

• piemērota pārstrādes aprīkojuma izstrāde,

• nišas tirgu noteikšana, kur organisko vielu pievienotā vērtība kompensē pārstrādes izmaksas.