Maija vidū, INTEREG EE-LV projekta “Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un saglabāšana aramzemē un zālājos Igaunijā un Latvijā” / Protecting and preserving biodiversity in arable and grasslands in Estonia and Latvia (FARM Biodiversity), Nr. EE-LV00132 ietvarā AREI pētniecei Ievai Leimanei bija iespēja doties mācību un pieredzes apmaiņas vizītē uz Nīderlandi ar mērķi iepazīties ar labās prakses piemēriem lauksaimnieku un pētnieku sadarbībā, īpašu uzmanību pievēršot alternatīvu risinājumu meklējumiem ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu vietā, kā arī ilgtspējīgas un aprites lauksaimniecības ieviešanai praksē. Vizītes laikā tika apmeklēti vairāki saimniekošanas uzņēmumi un pētniecības struktūrvienības, kur bija iespēja iepazīties ar pētījumu rezultātu, inovāciju un praktiskās darbības integrāciju un tās sniegtajiem rezultātiem.

"Farm of the Future": sadarbības modelis pārmaiņu vadībai lauksaimniecībā

Viens no centrālajiem vizītes punktiem bija Farm of the Future Vāgeningenas universitātes (Wageningen University & Research) izveidota struktūrvienība, kas darbojas kā platforma lauksaimniecības inovāciju ieviešanai praksē. Tā nepiedalās pētījumu veikšanā tiešā veidā, bet iniciē un koordinē pētījumu tēmas, iesaistot gan zinātniskās institūcijas, gan lauksaimniekus.

Saimniecībā tiek piedāvātas trīs sadarbības formas:

• FieldLab (25 ha platībā), kur daļēji praktiskā mērogā iespējams testēt un demonstrēt jaunas tehnoloģijas lauksaimniecības produktu ražošanā;
• Inovāciju inkubators, kur agrīnās attīstības stadijā esošās idejas tiek attīstītas un pārbaudītas;
• Pārmaiņu pārvaldības platforma, kur dažādas ieinteresētās puses tiek iesaistītas pārejā uz ilgtspējīgiem risinājumiem.

Farm of the Future vizītes dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar izmēģinājumiem saistībā ar puķu joslām, kas veicina bioloģisko kaitēkļu kontroli. Vāgeningenas universitātes pētnieki veic lauku izmēģinājumus saistībā ar puķu joslām jau vairākus gadus un ir apstiprinājusies šīs prakses efektivitāte lauka dārzeņos. Puķu joslā svarīgi ir integrēt tādas augu sugas, kas nodrošina dabiskos apstākļus kukaiņiem, kas ir dabiskie ienaidnieki kaitēkļiem, kas negatīvi ietekmē laukaugu ražu. Pētījuma ietvaros Vāgeningenas universitātes pētnieki ir izstrādājuši tiešsaistes pieejas rīku, kur iespējams izvēlēties augus puķu joslām, kas darbotos konkrētu kaitēkļu bioloģiskai kontrolei. Tādējādi radīti priekšnoteikumi šīs prakses izplatīšanai Nīderlandes lauksaimnieku vidū, lai gan pagaidām prakse nav guvusi plašu atpazīstamību un popularitāti. 

Saistībā ar bioloģisko kaitēkļu kontroli, apmeklējām arī Gilberta van Kampena saimniecību Kraggenburgas apkārtnē, Noordoostpolder reģionā — teritorijā, kuras lauksaimniecības zemes atgūtas no jūras 20. gadsimta vidū. Uzņēmējs saimnieko 135 ha platībā, audzējot galvenokārt sēklas materiālu lauka dārzeņiem - kartupeļiem, burkāniem, sīpoliem, tomēr augu maiņā ir arī cukurbietes un kvieši. Saimniecības īpašnieka pārliecība balstās uz augsnes veselības saglabāšanas nepieciešamību, un uz to viņš virzās caur ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšanu. Jau vairāk nekā astoņus gadus viņš eksperimentē ar puķu joslām kā centrālo elementu cīņā ar kaitēkļu apkarošanu sējumos, tai pielāgojot precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, tostarp precīzu mēslošanu un augu aizsardzības līdzekļu pielietojumu, tādējādi panākot saimniekošanas apstākļus optimālam ražas līmenim un samazinātai ietekmei uz vidi. Saimnieks ir pārliecināts, ka šāda viņa rīcība ļauj saglabāt augsnes auglību, kas ir būtisks nosacījums izvēlētā biznesa ilgtspējai.

Andre Hoeve piena saimniecība: integrēts aprites modelis

Pirms vairākiem gadiem, īstenojot stratēģisko piena pētījumu Latvijā, atklājās vairākas atziņas, par saimniekošanas modeli, ēdināšanas stratēģijas izvēli un barības struktūru, laktācijas periodu skaitu un sausnes saturu pienā, - cik tās nozīmīgas piena nozares attīstībai gan mikro, gan makro līmenī, gan no ekonomiskā, gan SEG emisiju mazināšanas viedokļa. Mācību vizītes laikā apmeklējām piena saimniecību, kas praksē piemēro virkni no atziņām, ko pētnieki Latvijas stratēģiskajā piena nozares pētījumā bija norādījuši kā mērķtiecīgus. Pamanījām, cik apzināti, piemērojot apritīgu saimniekošanas modeli, tiek izmantotas lokālās priekšrocības un respektēti vietējiem apstākļiem nozīmīgie izaicinājumi. Andre Hoeve piena saimniecība darbojas kā daudznozaru uzņēmums, apvienojot piena ražošanu ar agrotūrismu un sociālajām aktivitātēm. Saimniecībā ir ap 360 piena govīm, kuru barošana pamatā balstās uz vietējiem resursiem – zāli un dārzeņu pārstrādes blakusproduktiem, kas tiek piegādāti no vietējiem pārstrādes uzņēmumiem, kā ražošanas pārpalikumi bez maksas. Ganāmpulks tiek laists ganībās vismaz 120 dienas gadā. Un izvēlētais ēdināšanas modelis nodrošina vidējo izslaukumu 10 t no govs gadā. Mēslu apsaimniekošanā tiek izmantots neliels biogāzes reaktors, kas ražo elektroenerģiju, savukārt digestāts tiek izžāvēts un izmantots novietnē, pakaišu veidošanā. Jāpiemin, ka Nīderlandes piensaimniecībā kūtsmēslu apsaimniekošana ir būtisks izaicinājums, jo kūtsmēslu izkliede aramzemēs ir ierobežota, lai mazinātu barības vielu noplūdi dabā. Laukkopības saimnieki pieminēja, ka piensaimnieki maksā aramzemes īpašniekiem (laukkopības saimniecībām), par to, ka tās atļauj kūtsmēslu izkliedi savās zemēs. 

Uzmanību pievērsa arī piena sausnas saturs un piena pārdošanas nosacījumi. Saimniecība ir kooperatīva biedrs, piens tiek pārdots kooperatīvam piederošai siera ražotnei. Kooperatīvs izvirzījis minimālos sausnes satura griestus, kurus pārsniedzot, tiek maksāta piemaksa par paaugstinātu sausnes saturu. Saimniecībā sausnes saturs pienā pārsniedz 7.7% (t.sk., 4.2% tauki un 3.5% olbaltumvielas). Tāpat, kooperatīvs piemēro piemaksu, ja saimniecība īsteno biodaudzveidības saglabāšanu veicinošus pasākumus, tostarp, laiž govis ganībās u.c., kopumā 18 parametri. Izpildot tos visus, saimniecība par katru piena kilogramu var saņemt prēmiju līdz 0.13 EUR/kg, t.i., vidēji 0.63 EUR/kg (Nīderlandē vidēji piena cena šobrīd esot 0.50 EUR/kg). Jāpiemin, ka prēmija par biodaudzveidības kritēriju izpildi ir kooperatīva kā biznesa vienības, nevis valsts uzstādījums. Atceroties AREI stratēģiskā piena pētījuma ietvaros veikto novērtējumu saistībā ar SEG emisiju mazinošiem pasākumiem lopkopībā, uzdevām jautājumu par vidējo laktāciju skaitu saimniecībā. Saimnieks ar lepnumu norādīja, ka govis piena ražošanai tiekot izmantotas līdz 7.8 gadu vecumam, tas ir, vidēji 5-6 laktācijas, turklāt antibiotiku lietošana saimniecībā ir zemāka nekā valstī pieļautā, jo nepieciešamības gadījumā, pirmkārt, tiekot lietoti dabas preparāti.

ERF Lighthouse Farm: bioloģiskās lauksaimniecības mēroga iespējas

Noslēgumā tika apmeklēta ERF (Ekologisch Regeerbedrijf Flevoland) — lielākais privātais bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums Nīderlandē, kas apsaimnieko ap 1000 ha. Šajā saimniecībā tiek audzēti vairāk nekā 15 dažādi kultūraugi, un īstenotas inovatīvas pieejas, risinot ražošanas produktivitātes kāpināšanas jautājumu bioloģiskās saimniekošanas sistēmā. Ik gadu tiekot izstrādāti jaunu sējumu plāni, balstoties uz trim pamatkritērijiem: lauka augsnes tipu; nepieciešamo augu maiņu un tirgus pieprasījumu. ERF sadarbojas ar Vageningenas universitāti, aktuālākais pētījums saistīts ar izmēģinājumiem laukaugu audzēšanai slejās. Pirmie rezultāti liecina, ka šāda pieeja, vērtējot augu maiņas ciklā, nodrošina lielāku ražas potenciālu salīdzinājumā ar tradicionālo: viens lauks – viens kultūraugs audzēšanu.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemju platības Nīderlandē un Latvijā ir salīdzināmi lielumi (attiecīgi 1.8 un 1.9 milj. ha), tomēr sējumu struktūras būtiski atšķiras, - reģionā, kur viesojāmies, LIZ platībās dominē kartupeļi, sīpoli, kāposti, cukurbietes un citi lauka dārzeņi/ rušināmie kultūraugi. Mūsu interešu fokusā pagaidām citi kultūraugi un ar to produktīvu audzēšanu saistītās problēmas, tomēr, neraugoties uz šīm atšķirībām, vizītes laikā gūtā pieredze ļāva labāk izprast, kā praksē tiek īstenotas inovatīvas un ilgtspējīgas pieejas lauksaimniecībā, cik būtiska inovāciju attīstībā ir sadarbība starp pētniekiem un lauksaimniekiem. Šie piemēri sniedz iedvesmu un arī praktiskas atziņas, kā varam domāt Latvijas kontekstā, lai veicinātu ekonomiski noturīgu un videi draudzīgu lauksaimniecības praksi. Sadarbība starp pētniekiem un lauksaimniekiem vienmēr ir bijusi AREI prioritāte, bet pēdējā laikā ieguvusi jaunu vērienu, - AREI pētnieku darba plānā ir virkne sadarbības projektu, kuros startējam gan kā zinātniskās idejas virzītāji, - projekta vadošie partneri, gan kā dalībnieki. 

Projekta vadošais partneris: The Estonian Chamber of Agriculture and Commerce /Eesti Põllumajandus-Kaubanduskoda

Projekta partneri:

• Centre of Estonian Rural Research and Knowledge (Maaelu Teadmuskeskus - METK)

• Biedrība “Zemnieku saeima”

• Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

• Agroresursu un ekonomikas institūts

Sagatavoja: I.Leimane, P.Lakovskis