Pārlekt uz galveno saturu

NOZĪMĪGĀKO SASNIEGUMU ZINĀTNĒ 2023.gadā sarakstā arī AREI

Attēla autors: No AREI arhīva

Zinātnes sasniegumu konkurss

2023. gada konkursā kopumā tika vērtēti četrdesmit deviņi pieteikumi: 17 – dabaszinātnēs, medicīnas un veselības zinātnēs, 14 – materiālzinātnēs un inženiertehniskajās zinātnēs, 14 – humanitārajās, mākslas un sociālajās zinātnēs un 4 – lauksaimniecības un mežzinātnēs. Desmit darbus, kas pārstāv galvenos zinātņu virzienus, LZA nosaukusi par konkursa uzvarētājiem.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš: “Šogad labāko zinātnisko sasniegumu un pielietojamo pētījumu uzvarētāju laurus ir plūkuši desmit projektu īstenotāji. It īpaši atzīmējams ir fakts, ka lielāko daļu 2023. gada labāko zinātnisko sasniegumu laureātu kolektīvu vada Latvijas zinātņu akadēmijas saimes pārstāvji, kas liecina par LZA locekļu augsto kvalifikāciju un izcilo veikumu. 

Visaugstāk novērtēto pētījumu loks aptver gan superātru datu pārraides modulatoru izstrādi mākslīgā intelekta attīstībai un 5G un 6G tīklu darbības efektivitātes celšanai, gan tāda procesa izstrādei, kas ļauj saules enerģiju izmantot efektīvai fotokatalītiskajai ūdeņraža ražošanai no ūdens. Daudzsološi rezultāti iegūti nanopārklājumu jomā, kas ļauj iegūt nanostrukturētus topoloģiskos izolatorus gan pielietošanai enerģētikā, gan kvantu nanoelektronikas ierīcēs.

Ir izstrādāts arī jauns reaģents fluoru saturošu medikamentu lētai un efektīvai ražošanai, kā arī jauna pieeja tādu zāļvielu meklējumiem, kas spētu selektīvi iedarboties uz vēža šūnām raksturīgiem fermentiem, neskarot citus līdzīgus fermentus veselajās šūnās. Laureātu vidū ir arī daudzu institūciju kopdarbs, kas rezultējies notekūdeņu novērošanas sistēmas izstrādē, nodrošinot tādu infekciju izplatības uzraudzību, kas balstās notekūdeņu analīzē un ļauj novērtēt epidemioloģisko situāciju atsevišķas pilsētās un reģionos.

Savukārt lauksaimniecības ekonomikas speciālisti ir ieguvuši atzinību ar pētījumu, kas saimniekošanas kritērijus balsta ne tikai uz ekonomisko izdevīgumu, bet ietver sevī arī ietekmi uz vidi, tostarp zaļajai lauksaimniecībai nepieciešamos augu maiņas ciklus.

Humanitārā un sociālā zinātņu virziena pētnieki šogad ievērību izpelnījušies ar unikālu pētījumu to juridisko problēmu jomā, kas saistīti ar mākslīgā intelekta pielietošanu un sabiedrības locekļu novērošanu, kā arī ar sistemātiski veiktiem pētījumiem, izvērtējot Latvijas emigrantu diasporas problēmas Lielbritānijā, kā arī izpētot Baltijas jūras reģiona zemju glezniecības vēsturi un kultūras mantojumu. Katru gadu konkursa rezultāti pierāda Latvijas zinātnes augsto līmeni un spēju radīt izcilas inovācijas.”

Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai

Autori: Dr.agr. Inga Jansone, Dr.agr. Līvija Zariņa, Ph.D. Inga Morozova, Dr.oec. Alberts Auziņš, Dr.oec. Agnese Krieviņa, Dr.geogr. Pēteris Lakovskis, Dr.sc.ing. Aivars Āboltiņš, Mg.soc.sci. Ieva Leimane, Mg.agr. Solveiga Maļecka, Mg.geogr. Dace Piliksere. Institūcija: Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI). Dr.oec. Andris Miglavs, Mg.oec. Astra Varika (SIA EDO Consult).

Dzīvojam laikmetā, ko raksturo globāli izaicinājumi saistībā ar klimata pārmaiņām, resursu nepietiekamību un pārtikas nodrošinājuma problēmām, un saimnieciskā darbībā visās nozarēs ir pievērsta pastiprināta uzmanība mijiedarbībai starp vides ilgtspējību un ekonomisko dzīvotspēju. Lauksaimniecība šajā ziņā ir notikumu epicentrā, jaunā paradigma izvirza stingras prasības lauksaimnieciskai darbībai. Pirmo reizi laukkopības saimnieciskais izdevīgums, kas ietver gan ekonomisko, gan vides ietekmes rezultātus, vērtēts augu maiņas ciklā, tādējādi uzsverot sistēmiskas domāšanas nepieciešamību gan zemkopības sistēmas elementu izvēlē, gan citu ar saimniekošanu saistīto lēmumu pieņemšanā. Pētījuma (Nr. 19-00-A01612-000011) rezultāti ir apkopoti 5 publikācijās (t.sk. 3 Scopus), un 5 populārzinātniskās publikācijās, sniegti 14 ziņojumi zinātniskās konferencēs, kā arī prezentēti projekta konferencē 2023. gada 26. janvārī.

Pievienots 08/01/2024