Augsnes apstrādes tehnoloģijas Lietuvā
Kā vienojošais elements noteikti jāmin visu saimniecību piegājiens attiecībā uz augsnes apstrādi – nevienā no saimniecībām vairs netiek izmantots arkls. Otra kopīgā lieta ir salīdzinoši plašais saimniecībās audzējamo kultūru klāsts, kas nodrošina ekoloģiski un agronomiski pamatotu augu maiņu ilgtspējību.
Saimniecība “Lukšiu ŽUB” apsaimnieko 2300 hektārus, audzē ziemas kviešus, alus miežus, rudzus, tritikāli, ilggadīgo zālāju, kukurūzu, pākšaugus, bet lopkopības nozarē ir 2000 slaucamas govis un teles. Nodrošina lopbarību galvenokārt ar savām izejvielām, bet soju iepērk. Iegūst piena izslaukumu no govīm 12,5 t litru gadā.
1.att. “Lukšiu ŽUB” piensaimniecība.
Saimniecība izveidota pagājušā gadsimta 90. gados uz bijušās kolektīvās saimniecības bāzes, līdz ar to visas saimniecības platības atrodas maksimāli tuvu, tālākie tīrumi ir vien 7–10 km attālumā no centra. Darbinieku kodols saglabājies pārsvarā no vietējiem iedzīvotājiem. Patreiz uzņēmumā strādā 103 darbinieki. Kā potenciāla problēma ar laiku varētu būt esošā personāla novecošanās un jaunu darbinieku trūkums.
Tā kā saimniecībā tiek audzēti dažādi kultūraugi (lauka pupas, rapsis, alus mieži, kukurūza – skābbarībai un graudiem, zālāji lopbarībai un starpkultūras), izdodas nodrošināt salīdzinoši optimālu augu maiņu.
Kvieši tiek sēti ap 1100 ha, vidējā raža 7 t/ha, ja audzē kviešus pēc kviešiem, tad laukus apar, bet pēc pupām un rapša – near, sēj pēc diskošanas. Augšņu auglība ir augsta 40–60 balles. Tritikāli audzē mazāk auglīgās augsnēs. Alus miežus audzē 500–600 ha, iegūst 6–7 t/ha. Audzē alus miežus ‘Planet’ un ‘Amidaro’. Pielieto vienu reizi fungicīdu un augšanas regulatoru. Rapsi audzē 500–600 ha, šķirnes ‘Dominator’ un ‘Umberto’. Vidējā raža 3,5 t/ha. Ievēro augu maiņu, kur nodrošina ik pēc 4 gadiem rapsi, bet tomēr iesaka sēt pēc 5 gadiem, jo savairojas slimības un kaitēkļi. Augsni near, bet veic samazinātu augsnes apstrādi. Lauka pupām rekordraža iegūta 7 t/ha, bet zemāko ražu 3,5 t/ha ieguva iepriekšējā gadā, kad bija sausums. Lopkopībā iegūst pakaišu un šķidros kūtsmēslus, kurus galvenokārt izmanto kukurūzai (audzē 400 ha). Pirms graudaugu sējas rugainē izkliedē kūtsmēslus. Zālājus audzē 220 ha. Pirmajā pļāvumā parasti iegūst 15 t/ha, otrajā – 10 t/ha, trešajā – 8 t/ha zaļmasas. Tā kā saimniecība atrodas apvidū ar auglīgām augsnēm, kultūraugu ražība ir salīdzinoši augsta: lauka pupas līdz pat 8 t/ha; alus mieži līdz pat 6 t/ha; kukurūza zaļmasai ap 40 t/ha. Audzēšanas tehnoloģijās gatavo mēslošanas plānu, izmantojot augsnes analīzes, kuras nav obligātas, bet saimnieks novērtē to nozīmi. No vides prasībām Lietuvā aizsargjoslas platums noteikts 3 metri no ūdensobjektiem un grāvjiem, kur jābūt dabiskai veģetācijai. Šī prasība ir atšķirīga no Latvijas, kur ir noteikts 10 m no ūdensobjektiem aizliegums nelietot mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus. Saimniecība sadarbojas ar “Dotnuva Baltica” un izmanto Case tehniku, kā arī Class kombainus. Plaši pielieto iespēju tehniku nomāt, izmanto 2 pašgājēju smidzinātājus un kombainus. Tiešo sēju nevar izmantot, jo pielieto kūtsmēslus, kuri ir jāiestrādā augsnē.
Pēc kviešiem 250 ha iesēj starpkultūru. No starpkultūrām sēj lopbarības redīsu, eļļas rutku, facēliju un citus augus. Platībmaksājumu zaļināšanas nosacījums ir, ka līdz 15. augustam jāiesēj starpkultūras, kas ir agrāk kā Latvijā (1. septembris), un augiem ir iespēja labāk nodrošināt zaļo masu. Atzīst, ka pēc starpkultūrām nav nepieciešams tik daudz mēslojuma, it īpaši alus miežiem, kā arī samazinās augsnes erozija, ja starpkultūra ir atstāta līdz pavasarim. Apsekojām kviešu sējumu, saimniecībā sēj agrīnāku šķirni ‘Ada’, kā arī ‘Etanu’. Sējumos varēja novērot, ka ziemas kvieši ir labi sacerojuši, labi mēsloti, bet priekšaugs bija mieži. Sēru pielieto ar lapu mēslojumu. Rapša sējumos varēja konstatēt, ka augi ir nedaudz cietuši pavasara salnās, bet kopumā augi bija labi attīstīti un gaidāms labs ražas potenciāls.
2.att.“Lukšiu ŽUB” lauku novērtējums.
Ekonomiski pamatotas saimniekošanas pamatā ir pašu audzēto resursu izmantošana lopbarības nodrošināšanā, kūtsmēslu izmantošana savu tīrumu mēslošanai, kā arī augsnes apstrādes operāciju vienkāršošana, strādājot ar minimālās augsnes apstrādes tehnoloģiju bez aršanas. Tehnikas un augsnes apstrādes tehnoloģijas lielākoties nosaka saimniecības investori – Linas Agro Group, kas neļauj saimniecībā straujāk mainīt augsnes apstrādes tehnoloģijas un agregātus. Tik lielās saimniecībās saimnieki neriskē strauji mainīt tehnoloģijas, jo galvenais ir konstanta peļņa ar mazākiem riskiem.
3.att. “Lukšiu ŽUB” agronoma Jonas Bakas agrotehnikas raksturojums graudaugiem.
Otru 750 ha augkopības saimniecību pārvalda divi brāļi: Mindaugs un Vidmants Martinaiči, saimniekojot resursus taupošā tiešās sējas tehnoloģijā, un, tāpat kā pirmajā saimniecībā, izmanto vācu kompānijas Horsch sējmašīnu.
Saimniecība darbību uzsāka 1994. gadā, patlaban apsaimnieko 750 hektārus, audzē kviešus, rapsi, pākšaugus. Trešo gadu lieto tiešo sēju. Mīnuss ir tas, ka ir gliemeži, grauzēji un salmu apjoms traucē sēju. Izmaksas ir zemākas, ja near laukus, kā arī augsnes mikroorganismi labāk darbojas un nodrošina augsnes auglību, kā rezultātā var arī samazināt mēslojumu.
4. att. Horsch Avatar tiešās sējas sējmašīna.
Saimniecība near 15 gadus, galvenais priekšnosacījums ir, lai salmi būtu labi sasmalcināti uz lauka. Tiešo sēju sākotnēji uzsāka pēc rapša, secināja, ka raža nesamazinās. Kultūraugu ražība pieauga gadu no gada, ko ietekmēja arī šķirņu izvēle. Augsnes apstrādei neizmantojot dziļirdinātāju un arklu, tiek ietaupīts laiks un izmaksas augsnes sagatavošanā.
Saimniecība pamazām atsakās no minerālmēslu izmantošanas, aizstājot tos ar granulētiem putnu mēsliem, kas pozitīvi ietekmē gan augsnes veselību, gan visas saimniecības ilgtspējīgu attīstību. Saimniecībā ik pēc 5 gadiem tiek veiktas augsnes analīzes, kur novērots optimāls fosfora un kālija saturs augsnē. Kviešiem parasti lieto papildmēslojumu 160–170 kg/ha slāpekļa atkarībā no pārziemošanas, bet rapsim izmanto 180 kg/ha slāpekli tīrvielā.
Saimniecībā ir problēmas ar nezāļu ierobežošanu, un saimnieks atzīst, ka ar arklu vieglāk būtu tās ierobežot. Ievēro augu maiņu: ziemas rapsis, starpkultūra (pākšaugi, mieži, auzas, eļļas rutks, sinepes, tās aug 6–8 nedēļas), tad minimālā apstrāde vai tiešā sēja, pirms tam apstrādājot ar glifosātu, pēc tam sēj ziemas kviešus divus gadus, tad atkal griķus un sinepes – kā starpkultūru un pākšaugus. Starpkultūru maisījumu cena parasti ir 40–60 eiro/ha, kas ir dārgi, tāpēc saimnieks pērk 7–9, pat 12 sugu maisījumu, kuram samazina izsējas normu 2–3 reizes un pievieno pašu audzētas auzu vai pākšaugu sēklas, tā samazina izmaksas uz 20–25 eiro/ha. Starpkultūras tiek audzētas jau 7 gadus, kas veicina augsnes auglību, un līdz ar to var lietot mazāk mēslojumu. Ne visās saimniecībās tā var darīt, ja nav ar starpkultūru ielabota augsne.
Saimniecībā ik pēc 5 gadiem tiek veiktas augsnes analīzes, kur novērots optimāls fosfora un kālija saturs augsnē. Kviešiem parasti lieto papildmēslojumu 160–170 kg/ha slāpekļa atkarībā no pārziemošanas, bet rapsim izmanto 180 kg/ha slāpekli tīrvielā.
5.att. Granulētie putnu mēsli.
Saimnieks Mindaugs īpaši uzsvēra augu maiņas nozīmīgumu un apstākli, ka tīrumā vienmēr kaut kam jāaug. Starpkultūra ar 12 dažādiem kultūraugiem nodrošina augsni ar dažādiem augsnē dzīvojošajiem dzīvajiem organismiem nepieciešamo barības vielu daudzveidību, gan arī irdina augsni ar dažādo sakņu sistēmu, vienlaikus ļaujot augiem piekļūt dažādā dziļumā esošajām augu barības vielām. Tāpat saimnieks faktiski nesēj vienā tīrumā tikai vienu kultūru, vienmēr kaut kas tiek sēts arī pasējā. Piemēram, lauka pupas kopā ar vīķiem.
6.att. Lauka pupas kopā ar vīķiem Mindauga saimniecībā.
Vai ziemas rapsis kopā ar pupām un vīķiem. Runājot par rapsi, saimnieks savos tīrumos rapsi vienā laukā sēj ne biežāk kā reizi 4 gados, bet labāk retāk – atkrīt problēmas ar slimībām un gliemežiem. Nākamajā sēšanas sezonā saimnieks plāno vienā tīrumā sēt arī dažādas miežu šķirnes vienlaikus – esot pierādīts, ka šādā kombinācijā augi ir veselīgāki. Runājot par sējas iespējām, saimnieks uzsvēra, ka sēklas noslāņošanās sējmašīnas tvertnē atkarībā no sēklas izmēra un formas esot praksē neapstiprināts mīts. Augsnes mikrobioloģiskās aktivitātes uzlabošanai papildus apstāklim, ka minerālmēslu vietā tiek izmantots organiskais mēslojums, saimnieks vienlaikus ar sēšanu augsnē iestrādā arī augsnē dzīvojošās baktērijas. Sakarība par to, ka veselīgā augsnē aug veselīgi augi un nezāļu aktivitāte ir mazāka, šajā saimniecībā ir gados apstiprināta patiesība.
Augu veselības kontrolei veģetācijas laikā tiek mērīts cukura saturs augu lapās: jo saturs augstāks, jo veselība labāka un auga pretošanās spējas slimībām labākas.
7.att. Augu lapu cukura līmeņa mērīšanas ierīce.
Papildus visam: vesels augs ievērojami mazāk “interesē” arī kaitēkļus. Interesanta praktiskā pieredze bija novērojama vienā tīrumā, kur bija iesētas lauka pupas kopā ar vīķiem.
Saimnieks iesaka arī citiem lauksaimniekiem izmantot minimālo augsnes apstrādi un nodrošināt visu gadu augu zaļo segumu.
Apskatot saimniecības sējumus, lauka pupu un vīķu sējums, kas sēti tiešā sējā, parādīja, ka augi ir labi attīstīti, augsne ir irdena, kaut arī bija lielas lietavas iepriekšējās dienās. Atšķirības starp sējas veidiem varēja labi novērot pupu laukā, kur atsevišķa josla bija sēta ar minimālo augsnes apstrādi, tā bija pārmitra pēc pastiprinātiem nokrišņiem. Ievācot pupas un vīķus, papildus darbs jāiegulda ražas šķirošanai. Lai gan pupām raža ir zemāka kā parasti, bet vīķu raža to atsver, jo tos audzē sēklai, kuru cena ir divas reizes augstāka kā pupām.
Lauka mala bija apstrādāta minimālās augsnes apstrādes tehnoloģijā ar diskiem, bet lauka vidū tika iesēts tiešajā sējā. Ko mēs redzējām? Pēc iepriekšējās dienas lietavām lauka mala bija pilnīgi “jēla” un dubļi lipa pie zābakiem, bet lauka vidū augsnes virskārta bija faktiski sausa, jo ūdens bija nodrenējies augsnes dziļākos slāņos.
8.att. “Jēlā” lauka mala.
Papildus visam interesanti bija redzēt, ka šī tīruma tiešās sējas daļā starp augiem arī bija ievērojami mazāk nezāļu nekā minimālās augsnes apstrādes slejā. Šajā saimniecībā redzētais krasi atšķīrās pēc saimnieka jeb agronoma domāšanas. Iepriekšējā saimniecībā argonoma domāšana bija konservatīvāka – neuzsākt kādas jaunas lietas, lai nepakļautu riskam saimniecību, bet Mindaugs pierādīja to, ka inovatīva pieeja augsnes apstrādē strādā. Protams, neatraujot tikai tehnoloģiju no konteksta, papildus jādomā par augumaiņu, starpkultūrām, kompanjonaugiem utt.
9.att. Mindauga lauku izpēte.
Ziemas kviešu sējumā augi ir labi sacerojuši un būtiskas augu slimības nav novērojamas. Audzē ziemas kviešu šķirnes ‘Artist’ un ‘Achim’, kas ir augstražīgas. Saimnieks piedalās arī izmēģinājumos, kur novērtē inokulantu ietekmi uz lauka pupām, tika veikta pupu sēklu apstrāde pirms sējas. Inokulanti veido simbiotiskas attiecības ar tauriņziežu augiem. Ziemas rapša laukā augi bija nedaudz cietuši no salnām, bet labi sazaroti, pilnziedā. Kultūraugu mēslošanā izmanto kompānijas Agroplanas pakalpojumus, kas arī veic augšņu analīzes. Lai gan tiek veiktas precīzas augšņu analīzes, tomēr patlaban saimnieks neizmanto dalīta mēslojuma lietošanu (kālija un fosfora nodrošināšanai) augsnes izlīdzināšanai, jo neredz ekonomisku ieguvumu un ražas līmeņa paaugstināšanos. Lielu nozīmi pievērš augsnes analīžu izvērtējumam, it īpaši augsnes reakcijas uzlabošanai.
Trešo apmeklējām Valentina Genjus bioloģisko augkopības saimniecību aptuveni 1800 ha platībā. Tā bija faktiski visiespaidīgākā pieredze – gan tāpēc, ka saimniekam ir fenomenāla zināšanu bāze un pieredze, gan arī tāpēc, ka šis saimniekošanas veids ar 9 lauku augu maiņu nav tas, ko ikdienā redzam savās darba gaitās. Saimniecības tīrumi arklu nav redzējuši jau 26 gadus, mēslojums nav lietots 16 gadus, bet bioloģiskā “režīmā” sistēma strādā jau kopš 2006. gada. Arī šis saimnieks uzsvēra, ka visa pamatā ir veselīga augsne, augu daudzveidība un augu maiņa. Tomēr, pārejot no konvencionālās saimniekošanas uz bioloģisko, jārēķinās, ka pilnīga ekosistēmas atjaunošanās notiek 25–30 gadu laikā.
10.att. Zināšanu pārnese.
Saimniecībā ievēro deviņu lauku augu maiņu, kur tiek iekļauta melnā papuve, lai ierobežotu ilggadīgās nezāles, veicot 6–12 reizes sezonā augsnes apstrādi ar diskiem un kultivatoru. Augu maiņā audzē ķimenes, tad melnā papuve, Speltas kvieši, āboliņš 2 gadus, papuve, rudzi ar ziemas vīķi, lopbarības redīsi, griķi kopā ar facēliju un liniem. Katram augam ir sava nozīme barības vielu nodrošināšanai augsnē, piemēram, lini nodrošina silīciju, kas ietekmē veldrēšanās veidošanos graudaugiem. Saimniecības augsnes ir bagātas ar kāliju, bet mazāk augiem pieejams fosfors, un vietām augsnes ir skābas. Saimnieks uzsver, ka obligāti jāskatās mēslošanā gan makro, gan mikroelementu nodrošinājums, kā arī barības vielu attiecības, piemēram, kalcija un magnija, lai paaugstinātu augsnes reakciju. Apskatot rudzu sējumu, tā priekšaugs bija papuve, pēc rudzu ražas novākšanas augusta beigās tiks iesēti vīķi kā starpkultūra un pavasarī sēs griķus. Rudzu sējumā vārpata netika novērota, var secināt, ka ar papuvi tā veiksmīgi tiek ierobežota, kā arī rudzu ražas potenciāls vērtējams 3–4 t/ha.
11. Att. Bioloģiskie rudzi.
Sākotnēji ir mazākas ražas un vairāk nezāļu, bet pamazām viss mainās un ražas pieaug, bet nezāļu daudzums samazinās. Papildus visam jārēķinās, ka daudzgadīgo nezāļu apkarošanai nāksies izmantot melno papuvi, ko šīs saimniecības 9 lauku sistēmā izmanto 2 reizes cikla garumā. Līdzīgi kā iepriekšējā saimniecībā, tika uzsvērts, ka fitosanitāro apstākļu ievērošana prasa, lai rapša audzēšana vienā tīrumā bioloģiskajā modelī nenotiek biežāk kā reizi 6 gados. Tas pats attiecināms arīdzan uz lauka pupām. Šajā sistēmā augus ar barības vielām nodrošina nevis tradicionālais NPK maisījums, kam saimniekaprāt ilgtermiņā neesot nekādas ietekmes uz ražas apjomu un kvalitāti, bet gan citi augi. Piemēram, vienā tīrumā līdz ar rudziem rudenī tiek sēts timotiņš un baltais āboliņš. Šis maisījums aug līdz nākamā gada vasarai, kad nokuļ rudzus. Tad atkarībā no palikušo augu stāvokļa lauks tiek atstāts uz nākamo pavasari vai viegli nomulčēts, netraumējot saknes. Nākamajos trīs gados no šī tīruma tiek iegūta timotiņa sēkla, bet baltais āboliņš kopā ar rudzu salmiem un timotiņa stiebriem kalpo kā mēslojums, ko augsnes “bioloģija” faktiski pārstrādā augsnē.
12.att. Āboliņš un timotiņš rudzu pasējā.
Ko mēs no šī iegūstam? Vienu reizi iesējot, četrus gadus novācam ražu, vienlaikus bagātinot augsni ar barības vielām un dodot barību visām augsnes barības ķēdes sastāvdaļām. Ja kāda no sastāvdaļām iztrūkst, visa barības ķēde sabrūk pēc domino principa. Saimnieks nemitīgi uzsvēra tieši oglekļa (C), ūdens un gaisa nozīmi veselīgu augu izaudzēšanas pamatā. Veselīgs augs ir mazāk uzņēmīgs pret slimībām un mazāk “garšīgs” kaitēkļiem. Lai arī cik dīvaini nebūtu, auga imunitātes stiprināšanai nepieciešamas arī nezāles un kaitēkļi. Tomēr viss ir daudz smalkāk, nekā sākotnēji šķiet – ļoti svarīga ir proporcija. Un te galvenais brīnums ir patiesība, ka neko nevajag mākslīgi apkarot, daba pati atradīs līdzsvaru, mēs tikai varam palīdzēt, netraucējot šos procesus, bet savas darbības rezultātā rīkoties pēc iespējas tuvāk dabas likumiem. Daudzveidība, dzīvas saknes, mazāk augsnes apstrādes, augi tīrumā visu augu gadu, tas ir svarīgākais.
13.att. Otrā gada ķimeņu lauks, kur trešajā gadā iegūs bioloģisko ķimeņu ražu.
Speltas kviešu sējumā augi labi konkurē ar nezālēm. Kviešiem pasējā ir iesēts timotiņš ar balto āboliņu, kas veicinās slāpekļa nodrošinājumu augiem.
Seminārā piedalījās arī augu sēklu izplatītājkompānija AgroLitpa, kas piedāvā dažādas šķirņu sēklas un starpkultūru maisījumus bioloģiskām saimniecībām.
Saimniecībās ražošanas galvenie principi ir ievērot augu maiņu, audzēt starpkultūras, pielietot samazinātu augsnes apstrādi, izvērtēt tiešo sēju konkrētiem kultūraugiem, ņemt vērā augu sakņu sistēmu, nodrošināt bioloģisko daudzveidību un mikroorganismu piesaisti. Saimnieki eksperimentē, pārbaudot atziņas savā saimniecībā.
Kopumā konvencionālajiem agronomiem bija, par ko aizdomāties, atcerēties augsnes un dabas darbības pamatprincipus, kas intensīvajā saimniekošanā aizmirstas.
Sagatavoja: Jānis Kažotnieks, LLKC Inženiertehniskās nodaļas vadītājs
Foto: M. Sirvide
Pasākums īstenots projektā “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” (Nr.19-00-A01612-000011).
