Latvijā agrāk izveidoto ziemas rudzu, ziemas un vasaras kviešu šķirņu un līniju maizes cepamīpašību izvērtējums (Dr.sc.ing. Laila Vilmane ).
Izmantotie paraugi: ziemas rudzi: ‘Stendes II’; ziemas kvieši ‘K-26261’, ‘Milturum’, ‘Kursa’, ‘Milturum 5’ un ‘Stendes’. 
Graudi samalti, lai iegūtu miltus. Samaltie milti netiek sijāti, maizes gatavošanas procesā tiek izmantoti kā pilngraudu, neatdalot graudu apvalku lielākos gabalus. Eksperimentējot, sākumā ar biezākas mīklas konsistenci un ar šķidrākas (skatīt zemāk attēlā, pirmā rudzu mīkla, otrā kviešu mīkla). 

Uzrūgst vienlīdz labi – gan šķidras konsistences, gan biezas konsistences mīkla. Kviešu maizes lipeklis labāk notur rūgšanas procesā izveidojušos ogļskābās gāzes burbulīšus. 

Cepot vairākos atkārtojumos, pierādījās, ka maizes klaipa apjoms un porainība uzlabojas, ja raudzē divas reizes, pirmo 30 min, tad samaisa, ieliek formā un raudzē vēl 20 min. Konkrētām atšķirībām starp graudaugu šķirnēm, cepot neesmu pievērsusies. Atšķirība noteikti ir starp kviešu un rudzu maizēm. Šai posmā vairāk koncentrējos uz receptūras aprobāciju un tehnoloģiskā procesa pielāgošanu. Cepot ievērojami, lielāks maizes klaipa apjoms ir maizei, kas cepta no šķidrākas konsistences mīklas. Kviešu maizes mīkstumam nav tirgū pieejamā maizes mīkstuma raksturīgās baltās krāsas, jo tiek izmantoti pilngraudu milti.  Kvieši maizei par 1-2% ir lielāks nocepums (rudzu maize 9-10%, kviešu maizei 11-12%). Iespējams, vēl jāpiemeklē optimāls pievienotais ūdens daudzums.