Viens no Latvijas lauksaimnieku izaicinājumiem ir paaugstināt darbaspēka produktivitāti, zemes un citu ražošanas faktoru izmantošanas efektivitāti, samazinot un novēršot starpību ar ES vidējiem rādītājiem.

Vispusīgi pētījumi par lauku saimniecību konkurētspējas paaugstināšanu, īpašu uzmanību pievēršot produktivitātes un ražošanas resursu efektivitātes celšanas iespējām, jau vēsturiski bijuši starp institūta prioritārajiem virzieniem, tāpēc institūts ir uzkrājis ievērojamu pieredzi, cilvēkpotenciālu un resursus pētījumu veikšanai. Plašu informatīvo pamatu pētījumiem sniedz institūtā attīstītā Saimniecību uzskaites datu tīkla datu bāze, kas satur laikrindas par periodu kopš 1997. gada Šajos pētījumos iesaistītie zinātniskie darbinieki regulāri ceļ savu zinātnisko kvalifikāciju, gan ilgstoši stažējoties Baltijas kaimiņvalstu pētnieciskajos centros un vairākās Rietumeiropas universitātēs, gan aktīvi piedaloties starptautiskajos semināros un konferencēs. Pētījumu rezultāti tiek publicēti zinātniskajos žurnālos un popularizēti, uzstājoties ar ziņojumiem starptautiskajās konferencēs. Līdz šim pētījumi aptvēra dažādu lauksaimniecības kultūraugu pašizmaksas aprēķina metodikas izstrādi un ārvalstu metožu piemērotības testēšanu, darba resursu izmantošanas efektivitātes analīzi, darbības finansēšanas avotu struktūras izzināšanu, pamatlīdzekļu atražošanas procesa padziļinātu izpēti, pievienotās vērtības salīdzinošu analīzi dažāda lieluma un specializācijas lauku saimniecībās. Veikto pētījumu rezultātiem ir būtiska teorētiskā nozīme. Tiek nepārtraukti pilnveidota ekonomiskās analīzes metodoloģija Latvijas lauku saimniecību finanšu stāvokļa un darbības efektivitātes novērtēšanai. Pētījumus raksturo modernu statistisko un ekonometrisko metožu (piemēram, daudzfaktoru regresijas analīzes) pielietošana, ievērojot vadības grāmatvedības un finanšu vadības specifiku agrārajā sektorā.

Valsts deleģēto funkciju ietvaros apkopotā primārā informācija ļauj izmantot analīzē augstas kvalitātes un pietiekamas statistikas ticamības uzņēmumu līmeņa datus. Atzīmējams, ka šos uzkrātos lauku saimniecību un uzņēmumu datus izmanto gan institūta zinātnieki pētījumos par lauksaimniecības nozari un lauku politikas intervenci, gan citās zinātniskajās un administratīvajās institūcijās.

Rezultātā tiek objektīvi apzināti Latvijas lauku saimniecību darbības rezultāti uz citu Baltijas valstu un ES dalībvalstu fona, kritiski izvērtētas un padziļināti analizētas Latvijas agrārā sektora attīstības perspektīvas, to ietekmējošie faktori, kā arī identificētas optimālās pieejas ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai. Pētījumu rezultātiem ir arī svarīga praktiskā nozīme, jo tie palīdz lauksaimniekiem un to profesionālajām asociācijām identificēt lauku saimniecību darbības problemātiskos aspektus un sniedz priekšlikumus to novēršanai. Pētījumu gaitā formulētās rekomendācijas plaši izmanto valsts pārvaldes iestādes ES un valsts atbalsta pamatvirzienu noteikšanai, nacionālo attīstības programmēšanas un darbības stratēģijas, kā arī Latvijas lauksaimniecības īstermiņa un ilgtermiņa politikas izstrādei un Latvijas pozīcijas formulēšanai Eiropas Komisijā par lauksaimniecības nozari.

Vidēja termiņa mērķis:

Mērķtiecīga metožu un paņēmienu izstrāde un aprobēšana, kā arī informācijas bāzes izveidošana ražošanas procesu un biznesa lēmumu ekonomiskās efektivitātes novērtēšanai, kā arī uzņēmumu konkurētspējas novērtēšanai un paaugstināšanai.

Galvenās pētījumu tēmas: