Krāšņi ziedošas lupīnas laukmalēs un ceļmalās īsi pirms Līgo svētkiem daudziem asociējās ar augu, kuru nu jau uzskata par invazīvu. Tikmēr lauksaimnieki pamazām iepazīst pavisam cita veida – lauksaimniecībā izmantojamas lupīnu šķirnes. Šis pākšaugs ir vērtīgs, jo tas spēj uzlabot noplicinātu augsni, kā arī ir bagātīgs proteīna avots.

Labs pārtikā un labs augsnei

Krāšņais lupīnu ziedēšanas laiks jau aiz muguras, un tagad šie vērtīgie pākšaugi visu spēku velta, lai briedinātu proteīniem bagātās sēklas. Bioloģiskajā saimniecībā "Kaņepītes" lupīna šogad iesēta vairākos laukos, kopumā 18 hektāru platībā. Raža šogad solās būt ļoti laba, jo pākšu ir daudz, tomēr gala rezultāts būs atkarīgs no laika apstākļiem. Lupīnu novākšana parasti notiek vēlu rudenī. Līdzīgi kā citi pākšaugi, arī 

lupīnas Latvijas saimniecībās kļūst aizvien izplatītākas, jo savu vērtīgo īpašību dēļ pākšaugi spēj mazināt atkarību no minerālmēsliem,

 stāstīja Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Sanita Zute.

"Šinī brīdī, kad mēs domājam par to, ka mums tomēr ar dzīvnieku audzēšanu neiet tik labi, mums samazinās organiskais mēslojums, pākšaugi ir tie, kas draudzējas ar slāpekli piesaistošām baktērijām un kas var paši mums palīdzēt sagādāt arī barības vielas, slāpekli, kas ir ļoti vajadzīgs visiem augiem. Un pākšaugi, jā, daudz dažādas pākšaugu sugas ir tās, kas varētu daudziem saimniekiem palīdzēt atrisināt slāpekļa nodrošinājumu," viņa pauda. 

Vēl attīstības posmā 

Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, šogad lupīnu sējumi Latvijas laukos sasniedz 125 hektārus. Visbiežāk audzē saldās, dzeltenās vai šaurlapu lupīnas, pārsvarā sēklu iegūšanai. Agroresursu un ekonomiskā institūta vadošā pētniece Sanita Zute bažījas, ka pagaidām Latvijā trūkst pārstrādes iespēju izaudzētajām lupīnu sēklām. 

"Iesākumā mums it kā vajag jau iemācīties audzēt un tad skatīties, kā viņu pārstrādāt, bet, ja ir izaudzēts, tad jau to pārstrādi gandrīz vajag tūlīt, tepat. Šinī brīdī mēs atkal domājam, ka bioloģiskās saimniecības varētu būt vienas no tām interesantākajām tieši tāpēc, kad jau ir pieradušas un motivētas pašas veidot šo pārstrādi," viņa teica. 

Lai dažādotu kultūraugu daudzveidību tīrumos, lupīnu savā saimniecībā Rēzeknes novadā mēģina ieviest bioloģiskās saimniecības "Liepkalni" saimnieks Aleksejs Danilins. Pērn raža nepadevās pārmitrās vasaras dēļ, tomēr saimnieks jau novērojis pirmos ieguvumus no šī kultūrauga. 

"Mēģinām ievest lupīnu savu augu maiņā, jo mums izskatās, ka tas būtu ļoti vērtīgi tādā ziņā, ka mums ir, teiksim, ļoti vājš fosfora saturs augsnēs. Protams, jā, gribas redzēt kaut kādu proteīna augu, kurš nav tik patīkams mežacūkām. Secinājumi ir tādi, ka mežacūkām tas īpaši neinteresē, tas ir ļoti labs pluss," pastāstīja Danilins. 

Bagātīgs proteīna avots pārtikā

Savukārt bioloģiskās saimniecības "Kaņepītes" saimniece Silvita Aņisimova atklāja, ka pērn raža nonāca lopbarībā, bet šogad saimnieki meklē risinājumus, kā šo proteīniem bagāto augu pielietot pārtikā cilvēkiem.

"Mēs audzējam šaurlapu lupīnu 'Rumba'. Tā nav saldā, vairāk ir domāta lopkopībā, lopiņiem, ar ļoti augstu proteīna procentu. Un viņa ļoti labi uzlabo zemi. Mēs jau gribējām šogad stādīt saldo lupīnu. Diemžēl nevarējām dabūt sēklu, jo nebija atrodama sēkla. Mēs veikalos redzam, ka ir lupīnu milti. Nu, tad kāpēc lai Latvijā neaudzētu, kaut ko nedomātu un nedarītu?" sprieda saimniece.

Saimniecībā "Kaņepītes" saimniece galdā cēlusi no lupīnām izgatavotu kafijas dzērienu. Tas ir bez kofeīna, un tā garšu īpašības būtiski neatšķiras no mums ierastās kafijas. To nu jau aptuveni pusgadu ražo Aigars un Iveta Vasiļjevi Saulkrastu pusē. Pagaidām bioloģiski audzētas lupīnu sēklas viņi iegādājās Vācijā, taču ar nepacietību gaida brīdi, kad varēs izmantot Latvijā audzētas izjevielas, uzsvēra zīmola "Lupi.ligt" radītājs Aigars Vasiļjevs. 

"Es pagājušajā gadā piedāvāju vienam lielākam zemniekam testa veidā kādu hektāru vai pushektāru apstādīt. Tur agronoms teica: kur tad tu viņas beigās liksi? Pie mums viņas pagaidām nav tik populāras, tieši attiecīgās kaltētās pupiņas. Viņas ir 

ļoti vērtīgas, ļoti veselīgas, arī izsenis, tūkstošiem gadu, ir lietotas pārtikā kā milti, 

jo šī pupa satur līdz pat 40 procentiem proteīna, olbaltumvielu. Manā skatījumā, tas būtu vērtīgi no dažādiem aspektiem. Kaut vai viens ir tas, ka pārtikā šī pupiņa ir vērtīga. Otrs, ir dažādi iespējami apstrādes veidi pirms lietošanas. Mēs, piemēram, ne tikai kafijai ņemam grauzdētās pupiņas, bet taisām cepumos vai vēl dažādos saldumos. Tas arī pašlaik nav Latvijā līdz šim pielietots," skaidroja Vasiļjevs. 

Lai gan Latvijas bioloģiskie saimnieki pamazām vēl tikai iepazīst lupīnu un apgūst, kā to pareizi audzēt, nākotnē šim kultūraugam ir liels potenciāls. Tas ne tikai uzlabo augsnes auglību, bet ir arī vērtīgs proteīna avots. Taču, lai veikalu plauktos nonāktu lupīnu milti, dažādi vērtīgi našķi un pat lupīnu kafija, svarīgi, lai lauksaimnieki un pārstrādātāji atrastu kopīgu valodu.

Raksta oriģināls šeit: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.07.2026-latvija-pamazam-ienak-lauksaimniecibas-lupina-laba-partika-un-augsnei.a656537/