Pārlekt uz galveno saturu

Bioresursu industriju ilgtspējīgas attīstības ekonomika

Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas nozarēm, kas patlaban nodrošina 15% no valsts eksporta vērtības, ir arī vislielākais eksporta vērtības palielināšanas potenciāls. Tā saglabāšana un palielināšana ir atkarīga no radīto produktu un pakalpojumu spējas konkurēt vienotajā ES tirgus telpā un starptautiskajā tirgū.

Lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarei Latvijā ir nozīmīgs izaugsmes potenciāls, ko nosaka pašlaik produktīvi neizmantoti zemes un ūdens resursi, tajā skaitā šobrīd neizmantotas zālāju platības. Tomēr vēl lielāks izaicinājums ir efektivitātes palielināšana saimniekošanas procesos visos ražošanas posmos. Latvija ir vienā no pēdējām vietām visā ES ekonomikas telpā pēc ražošanas efektivitātes rādītājiem gan primārajā lauksaimniecības un zivju ražošanā, gan tālākajā pārstrādes ķēdē līdz produkta nonākšanai pie gala patērētāja.

Izdevīgākas ražošanas produktu struktūras un vērtības pievienošanas ķēdes, rezultatīvākas biznesa tīklošanās struktūras, attīstību veicinošākas politikas risinājumu izpēte, lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas tirgus perspektīvu izvērtējums Latvijas agroresursu izmantošanas kontekstā ir svarīgākie izaicinājumi ekonomikas pētniecībai, kas noteiks Bioresursu jomas attīstību un līdz ar to Latvijas starptautisko konkurētspēju un iedzīvotāju nākotnes labklājību. Aktuāla ir arī lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas nozaru spēja konkurēt ar citām nozarēm Latvijā (un arī ārpus tās), vienlaikus ievērojot bioresursu izmantošanas ilgtspēju un bioresursu izmantošanā dodot priekšroku tiem izmantošanas veidiem, kas rada augstāku pievienoto vērtību (t.i., ievērojot kaskadēšanas principu). Pētījumi par bioresursu izmantošanas kaskadēšanu Latvijā ir tikai sākuma stadijā.

ES pētniecības programmas pētniecības un inovāciju pamatprogrammā   Apvārsnis 2020 uzsvērta nepieciešamība rast veidus, kā radikāli mainīt pašreizējo pieeju ražošanā, patēriņā, apstrādē, uzglabāšanā, pārstrādē un atkritumu apsaimniekošanā, vienlaikus mazinot ietekmi uz vidi. Kā arī resursu (zemes, ūdens) līdzsvarotu lietojumu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pārtikas, barības, bioproduktu un bioenerģijas ražošanu.

Izmaiņas notiek arī zivsaimniecībā - zivju nozvejā, akvakultūras attīstības iespējās un apstrādē. Attīstoties tehnoloģijām un līdz ar izmaiņām zivju nozvejā (kvotu samazinājums Latvijā tradicionāli zvejotajām un apstrādātajām zivju sugām vienlaikus ar tādu jaunu zivju sugu ienākšanu, kuras iepriekš nav tikušas zvejotas un rūpnieciski apstrādatas Latvijā), un akvakultūras ražošanā (kas kļuvusi par tehnoloģiski attīstītu un no klimatiskajiem apstākļiem praktiski neatkarīgu intensīvas ražošanas nozari, kur biznesa ienesīgumu galvenokārt nosaka enerģētiski racionālas tehnoloģijas izvēle līdz ar efektīvu barības ieguves un izmantošanas sistēmu, par ko pētījumi Latvijā un arī citās ES valstīs ir maz veikti), rodas jauni izaicinājumi konkurētspējas attīstībai un uzņēmēdarbības ilgtspējai, kas nav iespējama bez starpdisciplināriem pētījumiem. Līdz šim Latvija centusies iekļauties ES „zaļajā ekonomikā”, samazinot SEG emisijas, tāpat Latvijā vērojama atjaunojamās enerģijas ražošanas attīstība; savukārt salīdzinoši mazāk intensīvā rūpnieciskā ražošana ļāvusi sākt attīstīt ekoproduktus un ekopakalpojumus, kā arī ieviest citas „zaļās” inovācijas, kas rada jaunas iespējas un nepieciešamību pēc jauniem pētījumiem „zaļās ekonomikas” novērtēšanai un veiksmīgai „zaļo” produktu komerciālai attīstībai. Tajā pašā laikā, nepieciešamība pastiprināt klimata pārmaiņu novēršanas centienus un atbilstošie ES nodomi būtiski samazināt SEG emisijas var ne tikai ierobežot Latvijas lauksaimniecības nozares tālāku izaugsmi un ražošanas efektivitātes rādītāju uzlabošanu, bet apdraud tās pastāvēšanu līdzšinējā apmērā.

Koncentrācijas un globalizācijas ietekmē arvien palielinās ietekmes atšķirība starp lauksaimniecības un pārtikas nozarēm un tirdzniecības nozari, kas ierobežo iespējas kompensēt resursu cenu sadārdzinājumu ar augstākām produkcijas cenām, būtiski ietekmējot pievienotās vērtības radīšanu lauksaimniecības un pārtikas nozarēs un no tā izrietošo iespēju attīstīt jaunus produktus un veikt cita veida ražošanas uzlabojumus.

Visaptveroši teorētiskie un lietišķie pētījumi par lauksaimniecības nozari un pārtikas sektoru jau vēsturiski bijuši institūta pārziņā. Pēdējos gados institūts veicis pētījumus arī par zivsaimniecības nozari, tādējādi vēl vairāk paplašinot pētījumu virzienus bioekonomikas jomā. Zinātniskajiem darbiniekiem ir uzkrāta nepieciešamā pieredze šajā pētījumu virzienā.”

Vidēja termiņa mērķis:

Izveidot novērtēšanas metodoloģiju, kā arī analīzes un prognozēšanas matemātisko modeļu bāzi ilgtspējīgas un konkurētspējīgas bioresursu industriju attīstības veicināšanai. Veikt pētījumus par ražošanas un pārstrādes attīstību, resursus taupošu inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu, produktu pievienotās vērtības un eksportspējas paaugstināšanu lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības nozarē.

Galvenās pētījumu tēmas:

N.p.k.

Pētījumu tēma

AREI atbildīgā struktūrvienība

Mērķsadarbības partneri

1.

Lauksaimniecības un zivsaimniecības sektora konkurētspējas un izaugsmes perspektīvas

Ekonomikas nodaļa

 

LLU, BIOR

2.

Pārtikas sektora konkurētspējas (produktivitātes, efektivitātes, eksportspējas) paaugstināšanas un inovatīvo risinājumu izpēte

LLU, LU

3.

Politikas procesu plānošana, vadība un novērtēšana

 

4.

Eksportspējas un tirgu izpēte, ārējās tirdzniecības un politikas modelēšana

 

5.

Inovatīvo risinājumu izpēte pārtikas un nepārtikas biomasas pievienotās vērtības radīšanā pēc kaskadēšanas principa;

Ekonomikas un agroekoloģijas nodaļas

LLU, privātais sektors

6.

Bioloģiskās lauksaimniecības un „zaļo” inovāciju risinājumu izpēte;

Ekonomikas un agroekoloģijas nodaļas

NVO, privātais sektors

7.

Vides piesārņojuma un SEG emisiju samazināšanas pasākumu efektivitātes izpēte un ekonomiskā modelēšana

Ekonomikas nodaļa

 

LLU

8.

Cenu veidošanās pārtikas piegādes ķēdē no lauksaimnieciskās ražošanas līdz patērētājam izpēte.