26. oktobris Viļānu novadpētniecības muzejam bija īpaša diena - saņemot Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, tika realizēts projekts un tā rezultātā izveidota jauna pastāvīga ekspozīcija "Lina sēkliņas stāsts".

Šobrīd linkopība Latvijā nav populāra, bet ņemot vērā citu valstu pieredzi, tā aizvien ir nozīmīga lauksaimniecībā. Linu izmantošanas iespēju daudzveidība aizvien pieaug, ne tikai linu salmiņiem un sēklām, bet arī tās blakus produktiem, kā šķiedras fragmentiem un spaļiem no kā var iegūt augu mikrokristālisko celulozi, kuru var izmantot kā, piemēram, bio sastāvdaļu medicīniskām ierīcēm u.c., tādā viedā radot pievienoto vērtību ražotājiem.

Agroresursu un ekonomikas institūta Viļānu daļa un Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs šobrīd strādā pie piemērotas linu šķirņu izveides Latvijā, kas nodrošinās stabilu un kvalitatīvu ražu. Tuvākajā laikā jaunizveidotās šķirnes pavērs iespēju veicināt nozares attīstību.

Ceļojums laikā

Linu kūlītis, pogaļas, lina mērcēšana... Vārdi un vārdu savienojumi, kas ir saistīti ar linkopību, noteikti ir dzirdēti, bet vai tiešām mēs saprotam, ko tie nozīmē, un vai varam to paskaidrot interesentiem? “Ekspozīcija ir kā mazs ceļojums laikā, kas šī temata kontekstā sākas ar it kā vienkāršu lina sēkliņu. Bērniem un pieaugušajiem saprotamā vizuālā un tekstuālā valodā, izmantojot muzeja krājuma priekšmetus, ir parādīti linu audzēšanas un apstrādes procesi. Sekojot ekspozīcijas hronoloģiskam izvietojumam, vērojot linu apstrādes priekšmetus, lasot tautas dziesmas un vērojot linu apstrādes procesa ilustrācijas (autore Ieva Jurjāne), kas sadalītas pa darbības etapiem, skatītājs var iegūt pilnīgu izpratni par to, kā linu sēkla pārtop audumā, ko var klāt uz gultas, kurā var slaucīt rokas, no kura var šūt kreklus un citus skaistus priekšmetus gan lietošanai ikdienā, gan īpašām svētku dienām,” stāsta Viļānu novadpētniecības muzeja vadītāja Margarita Skangale.  

No idejas līdz lina sēkliņas stāstam

Ekspozīcijas rašanos no idejas līdz tās atklāšanas svētkiem vai salīdzināt ar lina sēkliņu, kas aug un jau kā lins tiek ieausts audumā.

Ekspozīcijas izveidei tika piesaistīta profesionāļu komanda: Vladislava Zepa muzejam dāvināto steļļu restaurācijā iesaistījās Osvalds Zvejsalnieks, ilustrācijas radīja māksliniece Ieva Jurjāne, cilvēku, kuru dzīve bija saistīta ar linu, atmiņas filmā "Lina tradīcijas Latgalē" apkopoja Viesturs Kairišs, īpašās lina sēklas un informāciju nodrošināja Venerandas Stramkales vadītā "Latgales Lauksaimniecības zinātnes centra" komanda, lina paraugus dažādās apstrādes stadijās nodrošināja SIA "Baltiks EAST", savukārt ekspozīcijas izveidi vadīja un koordinēja muzeja vadītāja Margarita Skangale.

Arī turpmāk ekspozīcijā būs iespēja iepazīties ar šajā jomā aktuālo un interesanto, ko nodrošinās Agroresursu un ekonomikas institūta Viļānu daļas darbinieki.

Aicinām ikvienu apmeklēt Viļānu novadpētniecības muzeju un izzināt lina sēkliņas stāstu!

Margarita Isajeva - sabiedrisko attiecību speciāliste

Veneranda Stramkale Dr. agr. AREI

TV sižets par izstādi: https://www.youtube.com/watch?v=FF_HIsiwV9o