Pašpietiekamība un spēja pielāgoties ir nozīmīgs faktors, lai dažādas iedzīvotāju grupās  pārvarētu negaidītas krīzes un traucējumus piegāžu ķēdēs.  Latvija, Igaunija un Somija ir pret vadošajiem ES tirgiem relatīvi attālu novietotas valstis, kas padara to sabiedrības īpaši jutīgas pret piegāžu ķēžu traucējumiem. Reģionā populāra un arī samērā vienmērīgi izvietota ir kartupeļu audzēšana pašpatēriņam, kas sekmē pārtikas drošību dažādu negaidītu izaicinājumu gadījumos (pandēmija, politiskā situācija, kas ietekmē piegādes u.c.). Pasaulē kartupeļi ir atzīstami par kultūraugu, kurš noteikti jāaudzē pašpietiekamības nodrošināšanai.  Kartupeļi nodrošina barojošu uzturu ātrāk un no mazākas platības vienības nekā jebkurš cits no vadošajiem laukaugiem, īpaši skarbāka klimata apstākļos. Tomēr mazajiem audzētājiem parasti nepieciešams neliels sēklas materiāla daudzums, bet sertificēts sēklas materiāls nelielos fasējumos vietējās selekcijas un arī saglabājamām jeb vēsturiskajām šķirnēm praktiski nav pieejams (vietējo šķirņu pieejamība būtiski saīsina piegādes ķēdes un sekmē pārtikas drošību).

Projektā tiks izstrādāti ieteikumi saglabājamo (vēsturisko) šķirņu reģistrācijas paplašināšanai, identificējot vājās vietas spēkā esošajos tiesību aktos. Tiks izstrādātas vadlīnijas nekomerciāliem lietotājiem par kartupeļu materiāla ievietošanu gēnu bankās, kā arī materiāla izgūšanu no tām. Tiks pārveidotas piemērotāko vietējo šķirņu mārketinga stratēģijas, uzlabojot veselīga kartupeļu sēklas materiāla pieejamību nelielos fasējumos.