Jaunās lauka darbu sezonas ieskaņā 5. aprīlī AREI Priekuļu pētniecības centrā kuplā skaitā pulcējās esošie un potenciālie laukaugu sēklaudzētāji, dažādu institūciju pārstāvji (ZM, VAAD, sertificētāji, lauku konsultanti) un pētnieki, lai iepazītos ar jaunumiem un tendencēm sēklaudzēšanas jomā, un diskutētu par aktuālo.

Kā jau katrs gads, arī 2019. ir atnācis ar dažādiem jaunumiem sēklaudzēšanu regulējošajos normatīvajos aktos. Viena no būtiskākajām izmaiņām, kura vēl ir tapšanas stadijā,  skars visus sēklaudzētājus. ZM pārstāve I. Jēkabsone informēja, ka decembrī ES dalībvalstīs piemēros Augu veselības regulu 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, kas paredz jaunu terminu - Savienības regulētie nekarantīnas organismi. Lai ieviestu regulu, tiks grozīti visi sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi un svītrojot noteikumus par kaitīgajiem organismiem, kuri turpmāk būs jaunajā ieviešanas regulā. Ieviešanas regulas projekts (tā vēl ir izstrādes procesā un šobrīd nav pieejama) paredz pārbaudīt arī jaunus kaitīgos organismus kartupeļiem, lauka pupām un atsevišķām eļļasaugu sugām.

 Dažādas izmaiņas piedzīvos arī bioloģiskie audzētāji un sēklu lietotāji. Viena no tām lielā mērā saistīta ar AREI īstenotā HORIZON 2020 projekta “LIVESEED” aktivitātēm. Turpmāk VAAD tīmekļa vietnē būs pieejamas ziņas par sagatavošanai paredzētajām bioloģiskās lauksaimniecības sēklām (suga un šķirne), par datumu, no kura būs pieejama sēkla, teritoriju, kurā var piegādāt sēklas un sēklu sagatavotāja kontaktinformāciju. Savukārt pieejamo bioloģiskās lauksaimniecības sēklu datubāzē turpmāk vairs nenorādīs sēklas kategoriju un kvalitātes dokumenta numuru un termiņu, bet būs pieejama informācija par tirdzniecībā esošo sugu un šķirni, teritoriju, kurā var piegādat sēklas (jauns nosacījums) un sēklu sagatavotāja kontaktinformāciju.

VAAD sēklu kontroles departamente pārstāve L. Jaunzeme pastāstīja par tendencēm laukaugu sēklaudzēšanā kopš Latvijas iestāšanās ES. Tās vērtējot, redzamas gan būtiskas izmaiņas, gan arī visai stabilas un maz mainīgas parādības.

Piemēram, labību grupā apmēram ik pēc 5 gadiem mainās sējumu struktūra par labu vai nu ziemāju vai vasarāju labībām. Kopš 2014. gada vairāk kā 50% no labību platībām aizņem vasarāji. Kā galveno iemeslu VAAD pārstāve L. Jaunzeme minēja dažādus ar klimatu saistītus ierobežojumus (slikta ziemošana u.c.).

Sēklaudzēšanas platības pēdējos gados pieaug visām sugām, bet īpaši liels izrāviens novērots tauriņziežiem (āboliņi, lucernas) un pākšaugiem (lauka pupām, sējas zirņiem u.c.), kas lielā mērā noticis pateicoties 2015. gadā ieviestajam zaļināšanas maksājumam. Vai platības pieaugs arī turpmāk, vai vismaz noturēsies esošajā līmenī, paredzēt nevar.

Vērtējot šķirņu klāstu dažādām laukaugu sugām, diemžēl jāsecina, ka pastāv tendence lielāko daļu šķirņu Latvijā ievest, dažus gadus pavairot un pārdot. Līdz ar to šķirnes mūžs mūsu valstī beidzas. Šādu šķirņu apriti nevar uzskatīt par ilgstpējīgu un tā neveido labu pamatu sēklaudzēšanas kā nozares attīstībai.

Īpaši izceļas kartupeļi, runājot VAAD pārstāves vārdiem – mēs esam kartupeļu šķirņu izmēģināšanas lielvalsts! Pēdējos 15 gados Latvijā ir pavairots sēklas materiāls 179 kartupeļu šķirnēm, no tām 54 (!) sķirnes pavairotas tikai vienu gadu, bet vairāk nekā puse jeb 102 šķirnes – līdz 3 gadiem.  Tikai 11 kartupeļu šķirnēm sēklaudzēšana veikta visus 15 gadus, starp tām ir arī četras AREI izveidotas šķirnes (‘Agrie Dzeltenie’, ‘Brasla’, ‘Lenora’, ‘Madara’).

Kopumā ielākais Latvijas šķirņu īpatsvars sēklaudzēšanas platību struktūrā ir miežiem (>50%), un starp trim populārakajām šķirnēm pēdējos 15 gados ir AREI radītā ‘Abava’. Visu šo periodu sēkla ir audzēta arī mūsu šķirnēm ‘Gāte’ un ‘Idumeja’. Līdzīgi auzu un ziemas kviešu sēklaudzēšanas laukos ir ievērojams Latvijas šķirņu īpatsvars (>30%) un ziemas kvieši ‘Edvins’ ierindojas starp populārākājām šķirnēm ilgākā laika periodā. Latvijā veidotās kartupeļu šķirnes aizņem vien 8% sēklaudzēšanas lauku, kas saistīts gan arī iedzīvotāju vēlmi izmēģināt arvien jaunas šķirnes, gan ar pieaugošajām pārstrādes jaudām, bet šobrīd pārstrādei piemēroto šķirņu klāstā dominēt ārzemēs veidotās šķirnes.

Pēdējos gados AREI sēklaudzēšanas tirgū piedāvā gan popularitāti jau iemantojušas, gan jaunas un perspektīvas laukaugu šķirnes. Piemēra, vasaras mieži ‘Kristaps’, auzas ‘Laima’, ziemas kvieši ‘Edvins’, rudzi ‘Kaupo’, ziemas tritikāle ‘Ruja’, zirņi ‘Bruno’ 2018. gadā bija populārākās savas sugas ietvaros.  AREI piedāvā sēklas materiālu arī virknei stiebrzāļu, no kurām timotiņš ‘Jumis’, pļavas auzene ‘Arita’, sarkanā auzene ‘Vaive’, viengadīgā airene ‘Druva’, pļavas skarene ‘Gatve’ ir populārākās starp zālaugiem, bet mūsu sarkanais āboliņš ‘Raunis’, baltais āboliņš ‘Daile’ un bastarda āboliņš ‘Namejs’ ir populārākie starp āboliņiem.

Seminārā piedalījās arī institūta sadarbības partneri. Par mikroorganismu nozīmi sēklu dīgšanas veicināšanā un turpmākajā augu attīstībā pieredzē dalījās SIA BIOEFEKTS pārstāvji, par humusvielu preparātu, kas gatavoti uz sapropeļa bāzes, efektivitāti informēja SIA RAŽOŠANAS TEHNOLOĢIJAS, bet par digitālajām iespējām sēklkopības saimniecībās – SIA AGRICON pārstāvji.

Pēc prezentācijām, kuras mijās ar aktīvām diskusijām,  semināra dalībnieki apmeklēja Priekuļu pētniecības centra darbinieku izveidoto izstādi, kurā selekcionāri un agronomi prezentēja šobrīd sēklaudzēšanā piedāvātās laukaugu šķirnes. Izstāde ievadīja semināra neformālo daļu, kurā sarunas par un ap sēklaudzēšanu turpinājās līdz vēlai pēcpusdienai.

Pateicamies esošajiem sēklaudzētājiem un aicinām jaunus sēklaudzētājus strādāt ar mūsu šķirnēm, lai Latvijas lauksaimniekus nodrošinātu ar kvalitatīvu sēklas materiālu vietējiem apstākļiem piemērotām šķirnēm un veidotu ilgtspējīgu laukaugu sēklaudzēšanas sistēmu. Kā kļūt par AREI izveidoto šķirņu sēklaudzētāju.

sagatavoja I.Dimante un I.Skrabule