Izveidošana:

Izveidota izlases ceļā

Izcelsme:

Sākotnējais nosaukums’Priekuļu 45’

Uzturētājs un selekcionāru tiesību pārstāvis:

APP Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts

Šķirnes autori:

P. Pommers, A. Apinis, V Reķe

Reģistrēta:

Kopš 1959 gada šķirne rajonēta audzēšanai Latvijas teritorijā

Morfoloģiskais raksturojums:

Stīgotāja apakšzāle, zelmenī ātri izveido noturīgu velēnu, mazprasīga augsnes ziņā, tā labi panes aukstumu, sausumu, kā arī skābākas augsnes, mazprasīguma dēļ tai nozīme audzēšanai vietās kur prasīgākās stiebrzāles neaug.

Saimnieciskais raksturojums:

Mūža ilgums 5 - 8 gadi. Ziemcietība – laba

Nogatavošanās - agra, zied jūnija I pusē

Ataugšanas spēja - laba, dod 2 pilnus pļāvumus

Ražība-Sausnas raža-7-8tha^-1
Sēklu raža - vidēja līdz augsta (0,5-1,00 t ha^-1)

Kvalitāte:

Barības vērtība – vidēja

Izturība pret slimībām:

Izturība pret slimībām-laba

Izmantošana:

Piemērota zāļu maisījumiem kultivētās ganībās, pļaujamiem zālājiem Ražības un barības vērtības ziņā sarkanā auzene atpaliek no citām stiebrzālēm, taču lielās pieticības dēļ to var audzēt vietās, kuras nav piemērotas prasīgākām kultūrām. Lopbarības vajadzībām sarkano auzeni sēj tikai maisījumos ar citām daudzgadīgajām zālēm. Piemērotākie komponenti maisījumos ir sarkanais un baltais āboliņš, pļavas auzene, bezakotu lāčauza un pļavas skarene.

Audzēšana:

Vairojas veģetatīvi ar sakņu dzinumiem. Sarkanā auzene ir neizvēlīga augsnes ziņā. Tā labāk nekā citas stiebrzāles aug smilšainās, viegla granulometriskā sastāva augsnēs, kas ir skābākas, ar zemāku barības vielu saturu. Šo auzeni var audzēt arī kūdras augsnēs un vietās, kuras pakļautas ūdens erozijai. Sēšanai nepieciešama labi sagatavota un sastrādāta augsne, jo sarkanās auzenes dīgsti attīstās lēni un nespēj pretoties nezālēm. Arī augšanas sākumā galvenās rū pes ir nezāļu ierobežošanai sējumā, īpaši sējot bez virsauga, un mēslošanai.

Informācijai:

Baiba Ošmane