Projekta vadītāja Ilze Dimante īpaši uzsvēra kartupeļu nozīmi Nacionālajā drošībā, kam pēc tam atbildes uzrunā piekrita  Somijas vēstniecības Latvijā pirmais sekretārs Jaakko Koivusaari. Izzinoša un aizraujoša bija Permakultūras biedrības biedru kopīgi sagatavotā informācija par kustību “Mantotais kultūraugs”, kā arī pieredzes stāsti par neparastāku kartupeļu audzēšanas paņēmienu – audzēšanu sienā. Ieguvumus  izmantojot sertificētu sēklu un augu veselības aspektu nozīmīgumu kartupeļu audzēšanā skaidroja I. Dimante. Vēlāk viņa kopā ar kolēģiem no Igaunijas – Liisa Kübarsepp un Somijas -Veli-Matti Rokka, pastāstīja par valstu gēnu bankās uzturētajām kartupeļu kolekcijām. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādēs ietilpst vairākas ES piedāvātās produktu kvalitātes shēmas, kuru būtību un nozīmi izskaidroja Piritta Sokura no Ruokavirasto, kas Somijā veic šādu produktu reģistrāciju. Sokuras kundze uzsvēra, ka attiecīgā logo iegūšana produktam ļauj nonākt izcilo Eiropas produktu klubiņā, kurā pagaidām ir maz produktu no mūsu valstīm. Tā kā semināra viss griezās ap un par kartupeļiem, radās diskusija – vai Priekuļu (un arī Jogevas) kartupeļi varētu iegūt ģeogrāfiskas izcelsmes norādi? Jā, tas ir iespējams un Eiropā šādi piemēri ir atrodami, ieskaitot Somijā ar Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (PDO) reģistrēto kartupeļu šķirni Lapin Puikula, ar ko somi ļoti lepojas.

Turpinājumā notika kartupeļu šķirņu degustācija, kuras sagatavošanā piedalījās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma studenti. Semināra dalībniekiem bija iespēja novērtēt gan modernās Priekuļos radītās šķirnes, gan arī senākas, kurām vairs netiek veikta sēklaudzēšana un pat tautas šķirnes, kas tiek uzglabātas ģenētisko resursu kolekcijā.

Pēc degustācijas uzmanības lokā bija kartupeļu loma kulinārajā mantojumā, ar Igaunijas pieredzi dalījās Ülle Jukk no Jogevas sadarbības kameras, bet AREI kartupeļu selekcionāre Ilze Skrabule sniedza informāciju par degustētajām šķirnēm, pētījumiem par kartupeļu šķirnēm (jau 19. gs. vidū Priekuļos!) un selekcijas pirmsākumiem Latvijā. Jāpiebilst, ka Igaunijā un Latvijā aktīvi noris kartupeļu selekcija.

Vairākas Somijas pašvaldību , pieredzi pavēstīja LUKE pētniece Maarit Heinonen. Dažu pašvaldībās iedzīvotāji lolo un kopj savas senās kartupeļu šķirnes. Izrādās, ka kartupeļi var būt arī ciema identitāte – daļa no ģerboņa, svētku centrālā figūra un pat biznesa dāvana viesiem.

Vai kartupeļi var kļūt par mūsu vietas identitāti? – šāds jautājums tika uzdots tūrismā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā iesaistīto organizāciju pārstāvjiem. Kopumā veidojas viedoklis,  ka ideja ir jāattīsta, tāpēc vajadzīgi entuziasti, uzņēmēji un stipras kopienas.

Paldies partneriem, paldies organizatoriem un jo īpaši atsaucīgajiem un aktīvajiem dalībniekiem!