Latvijas selekcionāri reģistrācijai pieteikuši jaunu šķiedras linu šķirni, ko plānots nosaukt par godu Viļāniem. Jauna vietējā linu šķirne pieteikta reģistrācijai pirmo reizi pēdējo 70 gadu laikā.

Tiesa, lai šķirni oficiāli reģistrētu un ierakstītu Eiropas šķirņu katalogā, vēl nepieciešamas šķirnes pārbaudes Polijā, kas ilgs divus gadus. Zinātnieki ir māņ­ticīgi un par šķirni nevēlas neko daudz teikt, taču cer, “ka pēc diviem gadiem varēsim lepoties ar jaunu linu šķirni”, atzīst Arta Kronberga, Agroresursu un ekonomikas institūta laukaugu selekcijas un ģenētikas daļas vadītāja. Jauna linu šķirne ir īpašs notikums Latvijas lauksaimniecībā. Pirmoreiz Latvijas laikā ar linu selekciju nodarbojās Priekuļos, Stendē, Ošupē, kad reģistrēja vairākas linu šķirnes, padomju laikos mūsu valstī audzēja šķirnes no Krievijas, tagad no Eiropas.

Selekcionāre Veneranda Stramkale atzīst, ka jaunā linu šķirne ir ļoti ilgu gadu darbs. “Augstākstāvošo institūciju attieksme pret linu selekciju bija noraidoša, mums nācās strādāt kā partizāniem. Vēl jau nevar teikt “hop”, pirms aste pārlēkta, bet es ļoti ceru, ka pārbaudes būs veiksmīgas. Mums bez šīs šķirnes ir vēl vairākas perspektīvas līnijas.” Pašreiz Viļānos gēnu bankā ir 497 šķiedras un eļļas linu šķirnes no citām valstīm, izveidoti arī 9856 linu hibrīdi.

Attēlā: Veneranda Stramkale

Sējas lini ‘Vilani’ paredzēti gan šķiedras, gan sēklu, tas ir, eļļas ražošanai. “Mūsu mērķis bija radīt šķirni, kas ir vidēji agrīna. Latvijā Rietumeiropas šķirnes ienākas pārāk vēlu, mūsu klimatiskajos apstākļos nevar iegūt kvalitatīvu linu šķiedru,” teic V. Stramkale. Kvalitatīvu stiebriņu iegūšanā liela nozīme ir šķirnēm ar īsāku veģetācijas periodu, kuras var novākt agrākos termiņos, kad ir labvēlīgāki laika apstākļi. Liniem ‘Vilani’ ir 90 dienu veģetācija, vidējā linu salmiņu raža 7,72 tonnas no hektāra, tas ir gandrīz par tonnu vairāk nekā Eiropas valstu vidējā maksimālā raža. Zied baltiem ziediem. Novērota izturība pret linu iedegu.

Pērn Latvijā šķiedras linus audzēja vairs tikai 60 ha platībā, eļļas – 138 ha, liecina Lauku atbalsta dienesta dati. Vislielākās platības šķiedras liniem pērn atvēlētas Kastuļinas pagastā – 23 ha.