Mani interesē tas, kā uztveram gaismu un laiku. Gaisma vienmēr ir svarīga vizuālajā mākslā, taču mani interesē gleznot tieši gaismu kā objektu. Laiks kā tagadne, kurā saplūst pagātnes atmiņās un acu priekšā redzamais. Un mākslas darbs, ja tas izdevies, ievelk skatītāju un uz mirkli ļauj tam atrasties ārpus laika.

Ap šo kodolu veidojas tēmas, pie kurām strādāju. Piemēram - saules gaismas pielietas senās klosteru telpas, kurās jūtama pagājušā laika klātbūtne. Cauri lapotnei mirguļojošas gaismu un ēnu spēles, kas garāmgājējam nojauc realitāti uz mājas fasādes. Trauslās dzīvu radību un augu struktūras, izgaismotas rentgena staru mirklīgajā un bezkaislīgajā gaismā. Augu ņirboņa pļavā, sajaucoties ar acumirkļa gaismiņām, kuras lēkā acu priekšā. Senu fotogrāfiju un vēstuļu izraisītās atmiņas, arī mantotās atmiņas, kas izlaužas cauri laikam un ietekmē mūsu šodienu.

No projekta Māksla Zinātnei ceru iegūt negaidītus iespaidus un paplašināt savu redzējumu. Tāpēc droši vien ir likumsakarīgi, ka pirmais, kas mani projektā uzrunāja, un ko gribēju izpētīt, ir rozā gaisma, kura saīsina laiku – kviešiem, kuriem tā ļauj nobriest trīsreiz ātrāk. Tas ir fascinējoši!

#AREI Agroresursu un ekonomikas institūts #ditaluse #makslazinatnei