Kopš 2015.gada piena ražošanu ES dalībvalstīs vairs neierobežo kvotu sistēma, un zālāju platības Latvijā joprojām ir pietiekamā apjomā, lai nodrošinātu rupjās barības bāzi pat divreiz lielākam liellopu skaitam piensaimniecībā, nekā tas ir šobrīd, - tomēr piena ražošanas apjoms Latvijā pēdējo piecu gadu laikā stagnē un, vērtējot ES dalībvalstu kopējā saražotā piena apjomā, - zaudē savu tirgus daļu, tātad konkurētspēju. Latvija Eiropas koptirgū dod tikai 0,6 % no piena kopapjoma, tomēr tas ir vairāk nekā mums nepieciešams patēriņa pašnodrošinājumam un Latvija pieskaitāma piena eksportētājvalstīm. Pēdējos gados Latvijā būtiski pieaudzis vidējais izslaukums no govs un pieaug arī slaucamo govju skaits ganāmpulkos vidēji valstī, tomēr strukturālās pārmaiņas nozarē, kuru rezultātā saimniecību skaits sarūk un arī kopējais piena ražošanā iesaistīto slaucamo govju skaits samazinās, ir bijušas noteicošas nozares attīstības virzībā un pozitīvām pārmaiņām ir nepieciešama līdzšinējo attīstības trendu mērķtiecīga pārorientēšana. 

Tiek prognozēts, ka pieprasījums pēc piena produktiem pasaulē turpinās pieaugt arī nākamajā dekādē, un šie procesi rada ekonomisku interesi ražotājiem paplašināt savu ražošanu. Vienlaikus vairāku globālu izaicinājumu kontekstā ES arvien plašāk tiek diskutēts par lauksaimniecības, jo īpaši lopkopības un tostarp piena nozares ekoloģisko un sociālo ilgtspēju, jo nozarei raksturīgas salīdzinoši augstas siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisijas, kas ietekmē klimata pārmaiņas un rada vides piesārņojumu, turklāt pieaug gan sabiedrības izpratne, gan pieprasījums pēc tādām kategorijām kā pārtikas drošība un uzturvērtība, apdzīvoti lauki un saglabāta ainava – t.i., vispārējo labklājību ietekmējošiem aspekti, kurus pagaidām slikti risina brīvā tirgus mehānisms, tomēr kuru nodrošināšanu ir gatava finansēt sabiedrība ar publiskās naudas iesaistes instrumentiem. 

Tālredzīgi plānojot piena nozares attīstību Latvijā ir jārisina visi šie sarežģītie, nereti pretrunīgie jautājumi, veidojot tādu sistēmu, kurā ir iespējama biznesa vienību ekonomiskā noturība, vienlaikus mazinot negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi un klimata pārmaiņām un sniedzot sabiedrībai tās interesēm atbilstošos publiskos labumus. 

Latvijas piena nozarei ir iespēja kļūt par ilgtspējīgas pārtikas ražošanas sistēmas vēstnesi Latvijā, demonstrējot integrētu pieeju un ražojot drošus, uzturvielām bagātus un kvalitatīvus piena produktus, kas vienlaikus ir novērtēti vietējā un starptautiskajā tirgū, nodrošina labklājību veicinošus ienākumus nozares dalībniekiem un augstu vides atbildību. Nepieciešams pielikt mērķtiecīgas pūles, lai atjaunotu piena nozares konkurētspēju un nozares izaugsmi, saglabājot nozares lomu publisko labumu sniegšanā un kāpinot ražošanas efektivitāti visos ilgtspējas aspektos. 

Tikšanās ir daļa no pētījuma “Stratēģija noturīgas un multifunkcionālaa piena nozares attīstība Latvijā”, kuru šogad īsteno AREI.