Pārlekt uz galveno saturu

Sveicam - Arnoldam Riekstiņam deviņdesmit!

Attēla autors: No AREI arhīva

Dr. agr. Arnolds Riekstiņš

Valsts emeritētajam zinātniekam (1. 06. 2017.), Lauksaimniecības zinātņu doktoram Arnoldam Riekstiņam 2018. gada 5. maijā apritēja deviņdesmitā gadskārta.
Viņš piedzimis Talsu apriņķa Ārlavas pagasta Zemiņu mājās kā otrais no četriem dēliem Pirmā pasaules kara dalībnieka, latviešu strēlnieka, namdara un zemkopja Roberta un Jūlijas (dz. Grinberga) Riekstiņu astoņu bērnu ģimenē. Par piedalīšanos Ziemassvētku un citās Latvijas atbrīvošanas kaujās ģimene ieguva zemi, kas mūsdienās atrodas Talsu novada Īves pagastā, iekopjot un gadu gaitā attīstot plaši pazīstamo dabas, kultūras, informācijas un atpūtas centru „Laumu dabas parks”.
Tāpat kā citas ģimenes atvases Arnolds mācījās Ārlavas-Pūņu 6 klašu pamatskolā, 1942. gadā viņš iestājās Valsts Talsu ģimnāzijā, pabeidzot šo mācību iestādi 1947. gadā, kad tā jau bija radikāli mainījusi gan nosaukumu, gan mācību procesa garu. Arnolds 1947. gadā vēlējās Latvijas Valsts Universitātē studēt Arhitektūru, bet apstākļu sakritības dēļ iestājās LVU Ģeoloģijas fakultātē, kur vēlāk specializējās augsnes zinībās, patiesi ieinteresējoties par augsnes auglības un kultūraugu ražības faktoru daudzveidību.
Pēc teicami novērtētā diplomdarba 1952. gada vasarā Arnolds Riekstiņš īsu laiku strādāja par fizikas pasniedzēju Lauksaimniecības vadošo kadru sagatavošanas skolā Zaļeniekos, bet 20. oktobrī iestājās Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūta aspirantūrā, ko pabeidza 1955. gada rudenī. LLA 1959. gada 29. jūnijā Arnolds Riekstiņš aizstāvēja disertācijas darbu: „Latvijas smilšmāla un mālsmilts augšņu struktūras ūdens un gaisa režīma izmaiņas iekultivēšanas ietekmē”, iegūstot lauksaimniecības zinātņu kandidāta grādu.
Studiju pēdējā gadā Arnolds apprecējās ar LVU Vēstures fakultātes studenti Viktoriju Vanagu (10. 12. 2009.–04. 02. 1990.). Viņu ģimenē 1954. gada jūlijā piedzima dēls Jānis, 1960. gada janvārī dēls Andris, bet 1963. gada janvārī dēls Uldis.
Arnolds Riekstiņš turpināja zinātnisko darbu Augsnes zinību un zemkopības institūtā Salaspilī, bet, institūtam 1958. gada pavasarī pārceļoties uz Skrīveriem, arī Riekstiņu ģimene pārcēlās jaunajā vietā. Jau 1961. gadā ar lauksaimniecības zinātnisko darbinieku rotācijas rīkojumu Riekstiņu ģimenei atkal nācās pārcelties, šoreiz uz Viļānu selekcijas un izmēģinājumu staciju Rēzeknes rajonā. Tomēr 1964. gadā Arnolds Riekstiņš ar ģimeni atkal atgriezās Skrīveros, joprojām turpinot darbu Latvijas Zemkopības zinātniskās pētniecības institūtā, kur štatu sarakstos bija arī, vēl strādājot Viļānu selekcijas stacijā.
 Latvijas Zemkopības zinātniskās pētniecības institūtā Arnolds Riekstiņš izstrādāja agrotehnisko pētījumu metodiku, pētīja un vadīja Latvijas selekcijas un izmēģinājumu staciju Agrotehnikas nodaļu zinātnieku kompleksos agrotehniskos pētījumus, izstrādājot diferencētu agrotehnisko procesu sistēmu.
Ar 1965. gada rudeni, organizējot pirmās Latvijas PSR arāju sacensības, Arnolds Riekstiņš uzsāka lauksaimnieku saimē populāros Latvijas arāju apmācību seminārus. 1967. gadā zinātnieks piedalījās Padomju Savienības lauksaimniecības ministrijas darba grupā, kas izstrādāja aruma kvalitātes vērtēšanas metodiku pirmajām Vissavienības jauno arāju sacensībām. Viņš regulāri bija gan Latvijas PSR, gan Vissavienības, gan starptautisko arāju sacensību tiesnesis, sacensību starplaikos apmācīja arāju grupas, neatsakot palīdzēt arī individuāli.
Pēdējos ražīgā darba gadus pēc aiziešanas pensijā 1992. gadā zinātnieks aizvadīja Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtā, kur no 2004. gada bija vadošais pētnieks – konsultants.
Autoritatīvais lauksaimniecības zinātnieks, uzsākot publicēšanos 1952. gadā ar diplomdarbu: „Augsnes veidotāji faktori un viegli šķīstošie sāļi (sulfāti, hlorīdi) Turkmēnijas PSR augsnēs” sava radošā darba mūžā publicējis 155 nozīmīgus lauksaimniecības zinātnes pētījumus – zinātniskus un zinātniski-populārus rakstus, brošūras un grāmatas, vainagojot šo darbu ar 2008. gadā Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtā izdoto nozīmīgo grāmatu „Laukkopība”.
Cienījamais zinātnieks bija Latvijas Augsnes pētnieku biedrības, LPSR Zinību biedrības biedrs, bet no 1996. gada Latvijas Augsnes apstrādes pētniecības apvienības Goda prezidents. Arnoldam Riekstiņam 2017. gada novembrī piešķirts valsts emeritētā zinātnieka statuss.
Viņš saņēmis Tautas saimniecības sasniegumu izstādes bronzas medaļu (1966). LPSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu (1968), medaļu „Par izcilu darbu” (1970), medaļu „Darba veterāns” (1984), Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Atzinības rakstu (1996), Latvijas Nacionālās Aršanas organizācijas Pateicību (1996), Latvijas Republikas Zemkopības un Vides ministrijas konkursa „Sējējs” Diplomu pateicību par darbiem „Arāja māksla”, „Augkopja māksla – optimizators, noteicējs” (2006) un citu atzinību par teicami paveiktiem darba uzdevumiem.
Izmantotie avoti:
Agronomijas zinātnes pētnieki Latvijā 20. gadsimtā (Sast. Dr. agr. Vitauts Osmanis).– Skrīveri: 2002.; 28 lpp.
Riekstiņš, Arnolds. Briest vārpā zemes spēks.– Dižstende (Talsi: A. Pelēča lasītava), 2008.; 148 lpp.
 

Pievienots 14/05/2018