Polianna piegājiens (Raksts un foto)

https://poliannaspiegajiens.wixsite.com/blog/poliannaspiegajiens/prec%C4%ABza-lauksaimniec%C4%ABba?fbclid=IwAR0K6JHCgJPYbd8Ml2EMYuOAbxN_ATSvt5rM2PyviSElObsmdAD1doz2ggs 

PRECĪZĀ LAUKSAIMNIECĪBA

Vārds: Artūrs Lozbergs, 25 gadi

Izglītība: Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Tehniskā fakultāte, bakalaura grāds lauksaimniecības inženierzinātnēs, topošais maģistrs

Darbavieta: Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrs

Amats: Tehniskā nodrošinājuma daļas vadītājs

Dzīvojis un audzis Priekuļos

Precīzā lauksaimniecība, konkrētāk, precīzā augkopība, ir lauka nogabalu specifikai atbilstoša augkopība. Būtība ir tā, ka katrs lauks tiek uztverts kā atsevišķi nogabali, kam ir dažādi auglības līmeņi, līdz ar to arī dažāda ražība. Izmantojot augsnes analīžu rezultātus, izvērtē, kādi tehnoloģiski risinājumi nepieciešami katram sektoram, lai iegūtu plānotās ražas. Artūrs Lozbergs skaidro, ka, saimniekojot pēc precīzās lauksaimniecības principiem, saimnieks katram zemes nogabalam plāno citus mēslojuma veidus un devas, nezāļu ierobežošanas paņēmienus, melioratīvos pasākumus, augsnes apstrādes veidus un citus pasākumus, kādi kurā nogabalā, izmantojot augsnes analīzes, iegūtās ražas monitoringu un citus parametrus, nepieciešami.

Izmanto dažādās jomās 

 Pētnieks min, ka nav specializējies tikai precīzajā lauksaimniecībā, taču atzīst, ka šī pieeja 21. gadsimtā kļūst arvien aktuālāka. Precīzā lauksaimniecība, citā terminoloģijā „precīzā pieeja” nozīmē pareizu darbību pareizā vietā un pareizā laikā, tas ir efektīvākais veids lauksaimniecības vispusīgas attīstības paātrināšanai: “Šo pieeju varam attiecināt ne tikai uz augsnes apstrādi, bet ari uz dārzeņkopību un lopkopību. Arvien vairāk saimnieku, īpaši piena lopkopībā, izmanto precīzo pieeju, aprīkojot govis ar sensoriem, kas datus nosūta datorprogrammai, parādot govs veselības stāvokli, optimālo reproduktivitāti un maksimālo produktivitāti, par pamatu ņemot katra dzīvnieka individuālās īpatnības. Šādi strādājot, iegūto informāciju var nekavējoties izanalizēt, operatīvi pieņemt lēmumus un rīkoties.”

Ieguvumi ražībai, izmaksām un videi

 Artūrs atzīst, ka precīzajai lauksaimniecībai nākotnē būs arvien lielāka loma, taču viņu interesē tieši precīzā augkopība.

 “Jebkurā no šīm inovatīvajām pieejām piedalās modernās tehnoloģijas, tādas kā Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (GIS), Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS), un dažādi sensori - matemātiskie modeļi optimālo risinājumu noteikšanai saimniekošanas ekonomiskajam un ekoloģiskajam novērtējumam. Vienkāršoti runājot, saimnieks iegūst informāciju un tehnoloģijas ļauj viņam sakombinēt labākos vēlamos apstākļus lauksaimniecībai. Labākai izpratnei minēšu piemēru ar mēslošanu. Lai zinātu, kurā vietā cik daudz un kādas devas jākaisa, laukam vispirms veic augsnes kartēšanu, proti, lauku sadala rastros un paņem augsnes paraugus. Tad ar matemātiskās modelēšanas programmām dators izveido krāsainu karti, kurā ņemtas vērā pārejas no viena rastra uz otru, par pamatu ņemot augsnes ķīmisko sastāvu, jo var izrādīties, ka vienā rastrā augiem nepieciešamo barības elementu ir par maz, bet nākamajā pietiekami. Šīs svārstības var būt 10 un pat mazāk hektāru robežās. Savukārt “gudrais” minerālmēslu izkliedētājs, kas saņem kartes informāciju, pēc GPS koordinātām var noteikt, kur uz lauka atrodas, un braucot izkaisa tieši to devu, kas vajadzīga konkrētajā vietā. Tur, kur minerālmēsli nav vajadzīgi, izkliedētājs nekaisa neko,” saka Tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs. Viņš skaidro, ka, saimniekojot pēc precīzās lauksaimniecības principiem, saimnieks iegūst lielākas ražas un samazina izmaksas. “Trešais ieguvums ir vides aizsardzība. Turklāt, pats par sevi saprotams, jo mazāk nepieciešams minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, jo mazāk tie jāražo,” bilst Artūrs.

“Gudriem” jābūt agregātiem 

 Interesējoties, kāda tehnika nepieciešama un vai tā vispār zemniekam ir pa kabatai, Artūrs skaidro: “Traktoram nebūt nav jābūt jaunam un pašam modernākajam. Arī Priekuļu pētniecības centrā vēl palicis pa kādam padomju laiku traktoram, kurus var izmantot darbam ar precīzām tehnoloģijām. Modernās tehnoloģijas vairāk attiecināmas uz agregātiem: miglotāju, minerālmēslu kliedētāju, arklu un citiem. Lai traktoram nebūta jāstrādā tikai ar vienu agregātu, iespējams izmantot “Isobus” savienojumu. Ar tā palīdzību iespējams vadīt vairākus agregātus, izmantojot vienu termināli, kas atrodas vienā traktorā.”

Informācijas netrūkst

 Latvijā šinī jomā pētījumi tikai sākti. Lai koordinētu pētījumus precīzās lauksaimniecības tehnoloģiju izstrādē, ieviešanā un efektivitātes novērtēšanā, kā arī ar tām iepazīstinātu studentus, lauksaimniecības speciālistus un zemniekus, uz universitātes mācību un pētījumu saimniecības „Vecauce” bāzes darbu sācis „Precīzās lauksaimniecības zinātnes centrs”.

Arī augstskolas mācībspēki ar precīzo lauksaimniecību saskārušies nesen. Artūrs min, ka izdoti LLU profesoru darbi, savu artavu dod arī Precīzo tehnoloģiju skola. Taču, ja pašam interesē kādu materiālu palasīt, tad angliski atrast tādu droši vien vieglāk. “Milzum daudz praktiskas informācijas var smelties Rāmavas izstādē. Tā pulcē simtiem lauksaimnieku, lauksaimniecības tehnikas dīleri gatavi sarunām par jaunākajām tehnoloģijām. Mēs nekādā gadījumā nevaram teikt, ka informācija par precīzo pieeju būtu pieejama tikai elitārai sabiedrības daļai - akadēmiķiem vai profesoriem. Ja cilvēkam ir interese, iesākumam informācijas pietiks,” saka puisis.

 Jaunais speciālists gan brīdina, ka pirmajā gadā zemniekam nekas var nešķist lēti vai izdevīgi, taču skaidro, ka, izmantojot precīzās tehnoloģijas, augsnes auglība uzlabosies, ražas būs augstākas. Būtiska ietekme ir laikapstākļiem, taču, ja augsne spēj sniegt augam nepieciešamās barības vielas, tā izredzes pārdzīvot grūtākus laikapstākļus ir lielākas nekā tam, kas iesēts nepiemērotā, barības vielām trūcīgā augsnē.

Saimniekam jābūt aizvien zinošākam

 Pirmais un galvenais precīzās lauksaimniecības attīstības priekšnosacījums Latvijā: augsta līmeņa lauksaimniecības speciālistu sagatavotība, zinātnes un prakses vienotība. Nav šaubu, ka nākotne pieder saimniekiem, kuri pratīs izmantot gudrās tehnoloģijas un centīsies tās ieviest saimniecībā. Attīstoties tehnoloģijām un dažādām pieejām, varam novērot, cik zinošiem jābūt saimniekiem, lai varētu runāt par ilgtspējīgu Latvijas lauksaimniecību, un šajā ziņā lielākas cerības liekam uz gados jauniem saimniekiem, kuri spēs izmantot gan pieejamo zināšanu bāzi, gan tehniku, kas drīzā nākotnē, šķiet, atgādinās kosmosa kuģus.