Autore: Ināra Helēna Konošonoka

Proteīns ir nozīmīgākā un kvantitatīvi lielākā visu dzīvo organismu sastāvdaļa, tādējādi – visa dzīvā priekšnosacījums. Gan cilvēku, gan dzīvnieku barībā proteīnu nevar aizstāt ne ar kādu citu sastāvdaļu. Proteīnus veido apmēram 20 aminoskābes, kas ir izkārtotas dažādās katrai organisma sugai ģenētiski noteiktās kombinācijās. Cilvēku uzturā un dzīvnieku barībā aminoskābju spektram un daudzumam ir liela nozīme organisma veselības nodrošināšanai.

Visvairāk neaizstājamo aminoskābju – pupās

Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centra pētījumos noskaidrots, ka no graudaugiem vislielākais neaizstājamo aminoskābju kopējais daudzums ir auzu graudos (37,61 g/kg). Savukārt zirņos to ir 1,9 reizes, bet pupās 2,2 reizes vairāk nekā auzās – attiecīgi 70,19 un 82,20 g/kg (sk. tab.). Zirņi un pupas ir lielisks lizīna avots. Lizīna zirņos ir 3,5 reizes, bet pupās – 3,8 reizes vairāk nekā auzu graudos.

Aminoskābju daudzums dažādās zirņu un pupu šķirnēs ir atšķirīgs. Kopējais aminoskābju daudzums zirņos var variēt no 202,4 g/kg (šķirne ‘Clara’) līdz 248,9 g/kg (šķirne ‘k-4171’), bet pupās no 235,7 g/kg (‘Fuego’) līdz 267,9 g/kg (‘Gloria’). Visaugstākais visu vērtīgo neaizstājamo aminoskābju (izņemot lizīnu) daudzums ir zirņu šķirnei ‘Bruno’, kurai seko šķirnes ‘Zaiga’, ‘Lāsma’ un ‘Selga’. Visās zirņu šķirnēs visvairāk ir neaizstājamās aminoskābes leicīns un lizīns.

Pupu šķirnēs ‘Lielplatones’, ‘Bauskas’ un ‘Valmieras’ neaizstājamo aminoskābju daudzums ir līdzīgs, mazāks tas ir pupu šķirnei ‘Fuego’. Līdzīgi kā zirņos, arī lauka pupās visvairāk ir neaizstājamās aminoskābes leicīns un lizīns.

Pupas un zirņi sava augstvērtīgā proteīna dēļ ieņem aizvien lielāku vietu cilvēku uzturā un dzīvnieku barībā.

Neaizstājamās aminoskābes

Īpaši svarīgas ir neaizstājamās aminoskābes valīns, leicīns, izoleicīns, fenilalanīns, treonīns, triptofāns, metionīns un lizīns, kas netiek sintezētas cilvēku un dzīvnieku organismā, bet ir būtiskas tā attīstībai un ir jāuzņem ar barību.

– Treonīns piedalās šūnu saistvielu veidotāju – kolagēna un elastīna – veidošanā, kā arī palīdz funkcionēt aknām un uzturēt stipru imūnsistēmu. Turklāt aminoskābe sekmē vispārēju uzturvielu uzsūkšanos ķermenī.

– Valīns atjauno muskuļu šūnas un palīdz veidot jaunas, kā arī uztur slāpekļa līdzsvaru; aminoskābe sekmē glikozes rezervju veidošanos organismā, kā arī piedalās citu aminoskābju – alanīna un glutamīna – sintēzē.

– Metionīns ir citas aminoskābes – cisteīna – priekštecis, kas piedalās holīna, kreatīna un adrenalīna biosintēzē, kā arī netieši ietekmē tauku un hormonu metabolismu, stimulē nervu sistēmu un piedalās aknu metabolismā.

– Izoleicīns piedalās hemoglobīna ražošanas procesā, kā arī asins sarecēšanas nodrošināšanā.

– Leicīns piedalās cukura līmeņa regulēšanā asinīs, tāpēc tas ir svarīgs tiem, kas cieš no palielināta glikozes līmeņa asinīs, kā arī tiem cilvēkiem, kuri cenšas samazināt ķermeņa tauku daudzumu. Leicīns arī palīdz uzturēt pareizu cilvēka augšanas hormonu līmeni un tādējādi ir nozīmīga viela muskuļu audu attīstībā.

– Fenilalanīns ir aminoskābe, kas rūpējas par garastāvokli un uzlabo atmiņu, nozīmīgi ietekmējot visu smadzeņu pienācīgu funkcionēšanu. Tāpat šī viela sekmē nervu impulsu pārnesēju līmeņa paaugstināšanu ķermenī – šie impulsi nodrošina vispārēju nervu sistēmas funkcionēšanu. Fenilalanīns uzlabo UV staru absorbciju, atvieglojot D vitamīna veidošanos ķermenī.

– Lizīns ir galvenais elements pareizai organisma attīstībai, augšanai; tas piedalās karnitīna veidošanā, taukskābju pārveidošanā enerģijā, palīdz samazināt holesterīna līmeni organismā. Lizīns veicina kalcija uzsūkšanos zarnās un kolagēna veidošanos, piedaloties pareizā kaulu un saistaudu, ieskaitot ādu, cīpslas un skrimšļus, struktūras izveidošanā.