Latvijas un Igaunijas LAP novērtētāju darba seminārs

Turpinot iesākto tradīciju ik gadus rīkot pieredzes apmaiņas seminārus tuvāko dalībvalstu lauku attīstības programmu (LAP) un to īstenošanas novērtēšanā, šogad 27. novembrī Rīgā uz vienas dienas semināru ieradās Igaunijas kolēģi no Lauksaimniecības pētījumu centra* Lauksaimniecības uzraudzības un pētniecības nodaļas. Semināra galvenā tēma bija 2017. gada novērtēšanas rezultāti un pieredze. Šī vienas dienas semināra darba kārtībā bija ES lauku attīstības prioritātēs P4 (vide) un P5 (klimats) noteikto mērķa virzienu snieguma novērtēšanai izmantotās metodes, turpmākās iespējas un izaicinājumi, kā arī kopējie jautājumi un atbildes par praksi darbā ar LAP novērtēšanas vadlīnijām un rādītāju izvēli, lai atbildētu uz novērtēšanas jautājumiem.

Semināra atklāšanā pēc iepazīšanās un īsa abu pušu kopsavilkuma par Latvijas un Igaunijas LAP uzbūvi, Pēteris Lakovskis pastāstīja par Latvijas LAP 2014-2020 iekļautajiem pasākumiem un to rezultātu novērtēšanas praksi katram prioritātes P4 mērķa virzienam vides saglabāšana jomā: 4A (bioloģiskā daudzveidība un ainava), 4B (ūdens), 4C (augsne). Igaunijas pārstāvji katru mērķa virzienu prezentēja atsevišķi, jo atbildīgās institūcijas 15 gadu garumā ir ļoti daudz resursu veltījušas vides stāvokļa izzināšanai, līdz ar to Igaunijā ir vairāk iesaistīto pētnieku un apsekojumu saistībā ar LAP novērtēšanu. Lai gan šie apsekojumi nav valsts monitorings, tomēr lauku attīstības politikas novērtēšanas ietvaros tiek nepārtraukti uzturēti, kaut nelielā apjomā, bet tā, lai varētu iegūt datus novērtēšanas rādītājiem par katru EK noteikto novērtēšanas jautājumu, jau arī iepriekšējos periodos. Līdz ar to uzkrājas datu rindas.

Otrajā semināra daļā abas puses prezentēja prioritātes P5 mērķa virzienu 5A (ūdens izlietošana), 5B (energoefektivitāte), 5C (energoresursu izmantošana), 5D (SEG emisijas) un 5E (oglekļa piesaiste) novērtēšanas uzdevumus un plānotos risinājumus (P5 ir mazāk platību pasākumu nekā P4, savukārt projektu īstenošanas rezultātus nevar sagaidīt un aprēķināt jau pirmajos gados). Tieši dziļāka P5 novērtēšana būs viens no aktuālākajiem jautājumiem arī turpmāk LAP novērtēšanā. Līdztekus tam bija jautājumi par to, kā novērtēt LEADER ietekmi un inovācijas P4 un P5, un arī – kā noteikt sekundāro ieguldījumu, ja nav datu, ja nav skaidrs, kā maksājumu aģentūra aprēķina rādītāju vērtības uzraudzības tabulās (kā saskaņot ar tām detalizētos datus atbalsta saņēmēju līmenī).

Semināra dalībnieki atzina, ka ir būtiski dalīties ar savu pieredzi, uzzināt arī ko jaunu un diskusijās vienoties neskaidro jautājumu mezglu punktos. Tas sekmēs LAP novērtēšanu Latvijā un Igaunijā.

*Põllumajandusuuringute Keskus (PMK), centra mājaslapa http://pmk.agri.ee

Seminārā ziņojumus sniedza:
Elita Benga, AREI Lauku attīstības novērtēšanas daļas vadītāja
Livi Roma, PMK Lauksaimniecības uzraudzības un pētniecības nodaļas vadītāja
Pēteris Lakovskis, AREI Lauku attīstības novērtēšanas daļas vadītājas vietnieks
Iiri Raa, PMK Lauksaimniecības uzraudzības un pētniecības nodaļas Vides uzraudzības biroja vadītāja
Eneli Viik, PMK Lauksaimniecības uzraudzības un pētniecības nodaļas Vides uzraudzības biroja galvenā speciāliste 
Kadri Allik, PMK Lauksaimniecības uzraudzības un pētniecības nodaļas Augsnes uzraudzības biroja galvenā speciāliste
 

Programma: