Saskaņā ar Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs
2014.–2020. gadam uzsvērta nepieciešamība palielināt nacionālo patentu skaitu un to konkurētspēju pasaulē. Jaunas augu šķirnes ir līdzvērtīgas patentiem un tām ir augsts pieprasījums lauksaimniecībā, ņemot vērā paredzamās klimata izmaiņas un to ietekmi uz kultūraugu sistēmām - augu produktivitāti, stresu izturību, pielietojamām tehnoloģijām u.c. faktoriem. ES pētniecības programmas pētniecības un inovāciju pamatprogrammas Apvārsnis 2020 trešās prioritātes „Sabiedrības problēmu risināšana” (Societel Challange) definēto aktivitāšu pamatojumā tiek uzsvērts, ka laukaugu sugu bioloģiskā un ģenētiskā daudzveidība ir viens no nosacījumiem lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātei šodien un ilgtspējai nākotnē. Sugu daudzveidības izpēte, selekcijas metožu uzlabošana un jaunu ieviešana ir iespējas kā nodrošināt dažādām saimniekošanas sistēmām un pārstrādes virzieniem piemērotu šķirņu ieguvi. Jaunu, ģenētiski daudzveidīgu, klimata pārmaiņām labāk adaptētu šķirņu radīšana veicinās gan lauksaimnieciskās ražošanas stabilitāti valstī, gan Pamatnostādnēs 2014.-2020. izvirzītā uzdevuma - veicināt zinātniskās darbības atpazīstamību, sadarbību ar uzņēmējiem un konkurētspēju starptautiskā līmenī – īstenošanu. AREI konsolidētajās institūcijās ir izveidota stabila bāze ģenētisko resursu izpētei, pētījumiem un praktiskai selekcijai labību, pākšaugu, kartupeļu, šķiedraugu u.c. sugām. Konsolidētajās. zinātniskajās institūcijas tiek īstenoti gan valsts, gan starptautiski projekti šajā virzienā iestrādņu rezultativitāti apliecina pētījumu rezultātu atspoguļojumi starptautiskajās publikācijās un reģistrētās augu šķirnes, t.sk., ārpus Latvijas.

Pētījuma virziena mērķis:

Mērķtiecīga ilgtspējīgas lauksaimniecības augu ģenētiskās izpētes un dažādu laukaugu sugu selekcijas procesa pilnveidošana līdz starptautiski konkurētspējīgam līmenim, reģiona apstākļiem piemērotu šķirņu izveidei.

Galvenās vidējā termiņa pētījumu tēmas: